Sprūds par Otavas konvenciju: Kājnieku mīnas uz robežas netiks izvietotas “pirms tieša militāra apdraudējuma” 0
“Sabiedrībai ir visas tiesības uzdot šos jautājumus, ko mēs ar mīnām darīsim, kā mēs tās izvietosim, vai šeit nebūs riski un apdraudējums cilvēkiem, ja šīs mīnas tiek izvietotas, kā tiek ievērotas starptautiskās normas, humanitārās tiesības un kā tas ietekmē vidi. Tā kā visi šie jautājumi ir vietā,” tā intervijā TV24 raidījumā “Ziņu TOP” atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie), komentējot izskanējušo ziņu par to, ka valdība otrdien, 25.martā, ir atbalstījusi Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu. Likumprojekts ir nodots izskatīšanai Saeimas komisijās 27.martā.
“Tai pašā laikā ir jāatceras, ka mums ir apdraudējums. Mums ir Krievija, kas rada eksistenciāla tipa apdraudējumus. Mums ir jādod visas iespējas iegūt arī visus tos līdzekļus, lai mēs varētu aizstāvēt mūsu cilvēku dzīvības un mūsu valsti. Un ja mēs to panākam reģionāli, tad šo ceļu ir jāiet,” intervijā norādīja aizsardzības ministrs Sprūds.
Sabiedrības jautājumi saistībā ar izstāšanos no Otavas konvencijas “ir vietā”, piebilda viņš, apliecinot, ka kājnieku mīnas šobrīd uz austrumu robežas netiks izvietotas “pirms tieša militāra apdraudējuma”. “Tai brīdī, kad informācija nosaka to, ka te ir spēku izvietošana un ir apdraudējums, kas tuvojas, tad mīnas tiek izvietotas. Bet tādas [mīnas ] netiek izvietotas, pirms tāda identifikācija ir notikusi,” apgalvoja aizsardzības ministrs.
Sprūde intervijā TV24 raidījumā “Ziņu TOP” sacīja, ka kājnieku mīnu izvietošanai būs nepieciešamas papildus glabātuves.
“Šeit mums ir ļoti līdzīga domāšana, kā tas ir kaimiņvalsīs, var būt ir kādas atšķirības, atkarībā no teritorijas. Lai arī mēs esam tuvu, katrai valstij ir savas īpatnības, piemēram, ūdenstilpnes, to izvietojums. Skaidrs, ka Lietuvai ir jāatceras, ka tai ir Kaļiņingradas apgabals, ar ko tā robežojas. Igaunija ar Baltkrieviju vispār nerobežojas. Tā kā šeit ir valstu atšķirības, bet tās nav fundamentālas. Tāpēc attiecībā uz izstāšanos no Otavas konvencijas bija svarīgi panākt kopīgu pieeju, lai nebūtu tā, ka vienā gadījumā valsts varētu izvietot šīs nevadāmās kājnieku mīnas, bet otrā gadījumā – nevarētu. Tad te mums būtu problēmas ar kopējo Baltijas aizsardzības līniju,” sīkāk skaidroja Sprūds par Baltijas valstu kopīgo lēmumu izstāsties no Otavas konvencijas.
Līdz ar to Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu aizsargājam jeb plānojam aizsargāt savas robežas “no pirmā centimetra”, uzsvēra Sprūds. Arī šobrīd tas tiek darīts, bet, protams, tas esot jādara “katru dienu, katru minūti”. “Mums jāstiprina [robeža] ļoti konkrēti – ar konkrētiem instrumentiem, sensoriem, mīnām, šķēršļiem jau tagad uz robežas mūsu teritoriju,” noslēgumā sacīja aizsardzības ministrs.
Jau vēstīts, ka Latvija no Otavas konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, tā norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).
ĀM skaidro, ka šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna, vēstīja LETA.
Konvencijas dalībvalstis apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas, kā arī tās neizstrādāt, neražot un neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot.
Tāpat konvencijas dalībvalstis apņemas nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar konvenciju. Katra dalībvalsts apņemas arī iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar konvencijas noteikumiem.
Brīdī, kad tika lemts par Latvijas pievienošanos Otavas konvencijai, nebija militāru, stratēģisku vai drošības apsvērumu, kādēļ Latvijai tai nepievienoties, savukārt patlaban drošības situācija Baltijas reģionā ir mainījusies, norāda ĀM.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Ziņu TOP” variet skatīties video šeit:
