Sprūda krimināllietas iztiesāšanu pēc būtības lūdz atlikt vismaz līdz septembrim 0
Ziņa papildināta pl. 15.49.
Apsūdzētā Īrijas pilsoņa Timotija Džozefa Kellija aizstāvis Saulvedis Vārpiņš šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai lūdza vismaz līdz septembrim atlikt krimināllietas izskatīšanu, kurā viņa klients Kellijs, kā arī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un vēl deviņas personas apsūdzētas izspiešanā, pilnvaru ļaunprātīga izmantošanā un citos noziegumos.
Advokāts Vārpiņš savu lūgumu pamatoja ar to, ka Kellijs vēl neesot paspējis iepazīties ar visiem lietas materiāliem.
Arī pārējie lietā iesaistītie advokāti atbalstīja Vārpiņa lūgumu, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma normām, kas nosaka apsūdzētā tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Vārpiņš tiesai arī norādīja, ka nepieciešams ņemt vērā Kellija vecumu, kas ir šķērslis, lai ļoti ātri iepazītos ar lietas materiāliem. Tāpat aizstāvis norādīja, ka Kellijs ir Īrijas pilsonis, tādēļ viņam papildu laiku prasa iepazīšanās ar Latvijas likumdošanu.
Tiesas sēdē šodien arī tiek uzklausīti procesa dalībnieku lūgumi par procesuālajiem jautājumiem, piemēram, par aresta noņemšanu nekustamajam īpašumam.
Tiesā aģentūra LETA uzzināja, ka ir pieteikti vairāki lūgumi par drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu. Šādi lūgumi saņemti no Kellija, Sprūda, Vjačeslava Holmina, Dianas Mašinas, Jorena Raituma, Mārtiņa Krūma un Guntara Slišāna.
Par šiem lūgumiem lēmums tiks paziņots 3.jūnijā plkst.9.30.
Jau vēstīts, ka iepriekšējā tiesas sēdē 30.janvārī tiesa apmierināja Sprūda pieteikto lūgumu atcelt viņam aizliegumu tuvoties savam birojam, kā arī daļēji atcēla aizliegumu tikties ar noteiktām personām, toties noraidīja lūgumu par piemērotās drošības naudas atcelšanu vai samazināšanu.
Tiesa vēl nav sākusi skatīt lietu pēc būtības, jo apsūdzētie un viņu pārstāvji iepriekš tiesai norādīja, ka prokuratūra nav izsniegusi Kellijam un Holminam pārtulkotus lēmumus par lietas nodošanu tiesai, kā arī līdz galam nav pabeigta lietas materiālu tulkošana, tādējādi traucējot aizstāvības veidošanu.
Lai nodrošinātu visu lietas materiālu iztulkošanu, kā arī visu lietas dalībnieku klātbūtni, nākamā tiesas sēde, kurā, iespējams, lietu varētu sākt skatīt pēc būtības, tika pārcelta līdz šodienai.
Šo krimināllietu prokuratūra tiesai nodeva pērn novembra beigās.
Tajā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas.
Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Prokuratūra līdz šim par apsūdzības būtību komentārus nav sniegusi, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt “Trasta komercbankas” likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.
Tāpat šajā krimināllietā par nolaidību apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Savukārt Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet Slišāns – par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Īrijas pilsonis un uzņēmējs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis un bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Mašina, kura savulaik jau tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu.
Apsūdzēts arī Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un “Peltes īpašumu” maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks. Tiesas priekšā stājies arī uzņēmējs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.
Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām “Trasta komercbankas” likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.
2018.gada janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt “Trasta komercbankas” kreditoru naudu.
Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots – lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.
2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.
Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šis ir viens no lielākajiem drošības naudas apmēriem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.
