Māris Sprūds.
Māris Sprūds.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Sprūda krimināllietā prokurore prasa pārtraukumu 1

Izskatot krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola sēdies bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un vēl desmit personas, prokurore piektdien lūgusi pārtraukumu, lai izskaidrotu apsūdzēto norādītās pretrunas, aģentūru LETA informēja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas palīgs Oksana Hvostova.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

Sprūda aizstāve Sandra Sleja aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka 25.oktobrī prokurore nolasīja apsūdzību, taču, noklausoties audioprotokolu, aizstāvji secinājuši, ka Sprūdam tiek uzturēti smagāki apsūdzības panti nekā iepriekš celti.

No tiesā lasītās apsūdzības izriet, ka Sprūds apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai gan iepriekš viņam celta apsūdzība par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.
CITI ŠOBRĪD LASA

15.novembrī prokurore vēlreiz lasījusi Sprūda apsūdzību, taču arī šajā dienā aizstāvība konstatējusi, ka nolasītā apsūdzība atšķiras no tās, kura norādīta prokuratūras lēmumā par lietas nodošanu tiesai. “Viņa lasīja apsūdzību, kāda ir 2018.gada februārī, bet augustā apsūdzība tika grozīta,” uzsvēra Sleja. Radušos situāciju Sleja uzskata par absurdu, un agrāk neko tādu advokātes praksē viņa neesot pieredzējusi.

Arī Hvostova apstiprināja, ka apsūdzētie norādīja uz pretrunām apsūdzībā, kas liedz izprast apsūdzības būtību. Tāpēc prokurore lūdza tiesai pārtraukumu, lai izskaidrotu norādītās pretrunas.

Pārtraukums lietas izskatīšanā pasludināts līdz 29.novembra plkst.9.

Jau ziņots, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt “Trasta komercbankas” likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Tāpat šajā krimināllietā par nolaidību apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Savukārt finansists Jorens Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet uzņēmējs Guntars Slišāns – par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis un bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik jau tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu.

Reklāma
Reklāma

Apsūdzēts arī Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un “Peltes īpašumu” maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks.

Tiesas priekšā stājies arī uzņēmējs Vjačeslavs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.

Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām “Trasta komercbankas” likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.

2018.gada janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt “Trasta komercbankas” kreditoru naudu.

Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas.

Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots – lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.

2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.

Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šis ir viens no lielākajiem drošības naudas apmēriem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.