Šprotes uz Krieviju daudz necer 9
Lai arī pērn novembrī parādījās cerība par iespējamo Krievijas tirgus atvēršanu zivju konservu ražotājiem, joprojām tā nav piepildījusies.
Jaunais gads jau sācies, bet zivju nozarei pozitīvu ziņu vēl nav. “LA” vēl pagājušā gada nogalē nosūtīja jautājumus par iespējamo tirgus atvēšanu Krievijas atbildīgajam dienestam “Rosseļhoznadzor”, taču atbildes joprojām neesam saņēmuši.
Arī Pārtikas un veterinārajā dienestā uzzinājām, ka nekāda oficiāla apstiprinājuma no atbildīgajiem dienestiem nav.
Apjomi saruka
Zivrūpniecības a/s “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris atklāj, ka šobrīd ir pilnīgi neprognozējama situācija. Proti, Krievijas tirgu var atvērt vienam ražotājam, visiem vai arī nevienam. “Cerība ir, bet neviens neko nevar garantēt,” teica Babris. Pēc Krievijas tirgus aizvēršanās “Brīvais vilnis” tāpat kā citi pašmāju zivju konservu ražotāji strādā pie jaunu noieta tirgu apgūšanas un esošo paplašināšanas. Tomēr šis process nav viegls un vienkāršs. Kad aizvēries Krievijas tirgus, arī Baltkrievijas un Kazahstānas tirgi bijuši ciet, jo, kā zināms, visas trīs valstis veido kopīgu Muitas savienību. Tāpat samazinājusies šo valstu iedzīvotāju pirktspēja un sarucis patēriņš. Babris vērtē, ka šobrīd situācija zivju nozarē ir dramatiska, jo lielai daļai zivrūpnieku apjomi katastrofāli kritušies. “Brīvajam vilnim” zaudējumi nav tik lieli kā citiem, tomēr, kā lēš Babris, pazaudēti aptuveni 15% realizācijas apjoma, kas līdz Krievijas tirgus slēgšanai šajā valstī bija 30%. Runājot par nozari kopumā, “Brīvā viļņa” valdes priekšsēdētājs domā, ka “ne visi pārziemos un būs maksātnespējas”, ar to domājot, ka daļa uzņēmumu var neizdzīvot šajos apstākļos.
To, ka uzņēmumiem neklājas viegli, apliecina arī citu zivju konservu ražotāju teiktais. SIA “Kolumbija Ltd” valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks jau iepriekš sacīja, ka līdz krīzei Krievijas tirgus aizņēma 40 – 60% no realizācijas, ko tagad ražotājs mēģina aizstāt ar citu valstu tirgiem. Krupņiks gan izteicās, ka to izdarīt vēl nav izdevies, jo citu valstu tirgi lēni nāk. Viņš gan brīdina – ja Krievijas tirgus tiks atvērts, apjomi vairs nebūs tādi kā iepriekš, jo tur pieaudzis pašražotās produkcijas daudzums, turklāt iedzīvotāju pirktspēja ir krietni vien samazinājusies. Arī citi zivrūpnieki vairs neliek lielas cerības uz Krievijas tirgus atvēršanu, jo veikalu plauktus jau iekarojuši citi ražotāji un var nākties pielikt lielas pūles, lai atkal tos atgūtu. Arnolds Babris gan domā, ka Latvijas šprotes Krievijā labi kotējas, tās pazīstamas ar labu kvalitāti, ko nevar teikt par Krievijas ražotājiem, kas nevar nodrošināt kvalitatīvu izejvielu.
Viens no pašmāju uzņēmumiem, kas pēdējo gadu laikā spējis pārorientēties no Krievijas uz citu valstu tirgiem, ir pazīstamā zīmola “Kaija” īpašniece SIA “Karavela”. Šā uzņēmuma veiksmes stāsts slēpjas apstāklī, ka pirms vairākiem gadiem tā īpašnieki ieguldīja daudzmiljonu investīcijas jaunā ražotnē un sāka iekarot rietumvalstu tirgus, piedāvājot turienes patērētājam konkurētspējīgu produkciju. “Karavelas” līdzīpašnieks Jānis Endele teic – labi būtu, ja Krievijas tirgus tiktu atvērts. Taču “Karavelai” šis tirgus neesot vairs tik svarīgs, jo pašlaik pamatdarbība notiek citu valstu tirgos. Lielākais tirgus ir Zviedrija, kur visos lielveikalos var nopirkt “Karavelas” produktus, un faktiski kompānija aizņem 75 – 80% no Zviedrijas skumbriju tirgus. Otra lielākā eksporta valsts ir Dānija, kam seko ASV, Vācija un Japāna. Lai arī “Karavelas” konkurenti ir ar senu vēsturi un spēcīgiem partneriem, Latvijas uzņēmumam izdevies veiksmīgi iekarot šos tirgus. “Karavela” ir vienīgais uzņēmums, kam nav dramatiska ieņēmumu krituma, un pagājušo gadu tas pabeidzis ar peļņu. “Ja Krievijas tirgus būs vaļā, strādāsim, jo mums tur ir labi partneri un mūs tur labi pazīst. Taču pagaidām neko neplānojam,” tā par šo tirgu saka Endele.
Jauni tirgi izejvielai
Kamēr pārstrādātāji meklē jaunus tirgus, arī zvejnieki rīkojas ar līdzīgu mērķi, jo, samazinoties pārstrādes apjomiem, sarucis pieprasījums pēc izejvielas. Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta rīcībā esošie dati rāda, ka zvejnieki spējuši atrast jaunus tirgus izejvielas noietam. Tā 2016. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu zivju produkcijas eksporta apjoms palielinājās par 84,5% un sasniedza 84,3 tūkst. t. Taču sliktāk klājies ar zivju konserviem – to eksporta apjoms samazinājās par 42% un bija tikai 18,1 tūkst. t. Salīdzinājumam – laikā pirms Krievijas embargo, piemēram, 2013. gadā pavisam tika eksportētas 64 181 t sagatavotu vai konservētu zivju. Lielais citas produkcijas – ne konservu – pieaugums (84,5%) ir saistīts ar ievērojamo tāljūras zvejas pieaugumu Mauritānijā un Marokā, jo no šīs zvejas nāk uz kuģiem saldētā zivju produkcija, skaidro ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Savukārt zivis no Baltijas jūras un Rīgas līča, kas nenonāk konservu ražošanā, tiek zvejotas tikpat daudz kā pērn, taču realizētas citādā veidā – saldētas un eksportētas, kā arī daļa no tām nonāk zivju miltu ražošanā. Jāatgādina, ka biedrība “Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija” Puzes pagastā grib būvēt vairākus miljonus vērtu zivju miltu un eļļas rūpnīcu, bet pagaidām projekta realizācija bremzējas birokrātisku procedūru dēļ. Proti, būtu nepieciešams pārdalīt naudu starp EJZF pasākumiem, taču tas vēl nav noticis. Kā izrādās, pārdales veikšanai jāsaņem EK akcepts un, tiklīdz tas būs saņemts, nauda tiks pārdalīta. Latvijā jau darbojas zivju miltu rūpnīca Alsungā.
Riekstiņš vēl piebilda, ka zivju nozveja Baltijas jūrā un Rīgas līcī pagājušā gada 11 mēnešos bija 55,8 tūkst. t, kas ir 98,2% salīdzinājumā ar 2015. gadu, turklāt tāljūrā Latvijas zvejnieki nozvejoja 48,7 tūkstošus tonnu zivju un tas ir par 347,9% vairāk salīdzinājumā ar 2015. gadu.
