Šprotes – 98% eksportam 1
“Es nezinu nevienu citu pārtikas produktu Latvijā, kam ir šāds statuss. Tas ir kā Francijai vīns, Šveicei – siers… Mums tās ir šprotes!” Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents Didzis Šmits ir pārliecināts, ka šprotes nacionālo produktu klāstā ieņem līderpozīcijas.
Nesen Latvijas šprotu konservi saņēma augstāko apbalvojumu “Grand Prix”, kā arī kārtējo medaļu komplektu vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Krievijā un Austrumeiropā “Prodexpo 2012” Maskavā. Lielākā daļa Latvijas zivju produkcijas aizceļo uz NVS tirgu, visvairāk to iecienījuši Krievijas iedzīvotāji.
Kas kārbiņai vēderā?
Augstāko novērtējumu Maskavas pārtikas izstādē saņēma SIA “Gamma – A” ražotās šprotes stikla burciņās, kas tika atzītas par labāko inovācijas produktu. Līdz šim šprotu ražotāji izmantoja tikai metāla kārbas, taču pirms pāris gadiem vienam no uzņēmuma “Gamma – A” saimniekiem Igoram Kušņerčukam izdevās pārliecināt līdzīpašniekus, ka pienācis laiks ieviest jaunu iepakojuma materiālu. Caurspīdīgās stikla burciņas ļauj novērtēt šprotu izskatu, tāpēc pircēju nesagaida nepatīkams pārsteigums, kā tas dažkārt mēdz gadīties ar zivtiņām metāla kārbās.
“Divas vērtīgas lietas – tu redzi, kas “lācītim vēderā”, kā arī vari burciņu aiztaisīt un ielikt ledusskapī, ja neesi notiesājis visas šprotes. Es metāla kārbu bieži vien netaisu vaļā, ja neesmu pārliecināts, ka to visu izēdīšu,” stikla burciņu praktisko lietojumu atzinīgi novērtē Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents D. Šmits. “Gamma – A” direktors Ivars Pūciņš piebilst, ka pārtikas produktiem stikls ir daudz piemērotāks materiāls nekā metāls.
Jaunums trāpījis desmitniekā – gada laikā pieprasījums pēc šprotēm stikla fasējumā tā pieaudzis, ka uzņēmums nespēj izpildīt visus pasūtījumus. I. Pūciņš stāsta, ka “Gamma – A” kopā ar holdinga partneri SIA “Līcis 93” mēnesī saražo ap 700 tūkstošiem burciņu. Produkciju eksportē uz 43 valstīm, stikla iepakojumā – uz 20.
Otra Latvijas lielākā šprotu ražotāja – Salacgrīvas akciju sabiedrības “Brīvais vilnis” – valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris uzskata, ka pieprasījums pēc šprotēm stikla burciņās būs limitēts. “Ja “Brīvais vilnis” izmantos tādu pašu iesaiņojumu, mēs tikai pārsātināsim tirgu un beigās abi cietīsim zaudējumus. Pašreiz strādājam pie plastikāta kārbu tehnoloģijas – tas būs vēl šerpāks lēciens uz priekšu produkcijas drošības ziņā, bet materiāla pašizmaksa būs mazāka. Ceru, ka jau šā gada beigās tirgū parādīsies mūsu produkcija plastikāta iepakojumā,” A. Babris iepazīstina ar gaidāmo jaunumu.
Krievijas tirgus untumi nebaida
“Šprotes galvenokārt piegādājam valstīm, kur tās pazīst, – tie ir bijušās PSRS iedzīvotāji vai viņu bērni. Krievijā mūsu šprotes jau padomju laikā bija kļuvušas par nacionālo produktu. Ko svētkos liksi galdā – Latvijas šprotes!” spriež D. Šmits par Latvijas eksporta veiksmes stāstu un piebilst: “Nav Latvijā otra tāda produkta, kas būtu nopērkams pilnīgi visos Krievijas pārtikas veikalos. Mūsu šprotes būs 100%!”
Kad pie svētku galda zivis izēstas, kārba noder izsmēķiem – Rīgas šprotes jau 70 gadus ir ieņēmušas arī Krievijas pelnutrauku tirgu, viens no krievu satīriķa un rakstnieka Mihaila Zadornova jokiem veltīts Latvijas šprotēm.
Untumainais, politiski ietekmējamais Krievijas tirgus Latvijas šprotu ražotājus nebaidot, optimistiski pauž LZS prezidents:
“Untumiņu ir bijis pietiekami daudz, un mēs tos esam pārdzīvojuši. Produkts ir tik pieprasīts, ka atrod ceļu atpakaļ, neviens to nav spējis aizstāt.” Pat Krievijas zivrūpniecības asociācijas pārstāvis kādā sarunā ar Latvijas zivrūpniekiem bijis spiests atzīt, ka kvalitātes dēļ viņa valsts uzņēmumi nespēj konkurēt ar Latvijas šprotu ražotājiem.
Tas Krievijai netraucēja 2006. gadā uzsākt “šprotu karu” pret Latvijas zivražotājiem un pat nepabrīdinot slēgt savu tirgu lielākajiem uzņēmumiem – SIA “Gamma – A” un a/s “Brīvais vilnis”. Formālais iemesls – paaugstināts benzpirēna (kancerogēna viela, kas rodas kūpināšanas procesā) daudzums Latvijas šprotēs, lai gan Krievijas ražotajās tas nebūt nebija mazāks. “Brīvais vilnis” bija spiests atlaist 100 darbiniekus. Rūgtā pieredze likusi uzņēmumam nodrošināties ar rezerves tirgiem, jo ražošana ir nepārtraukts process un uzņēmumā strādā 400 cilvēku, piebilst “Brīvā viļņa” vadītājs A. Babris.
LZS lūko pēc jaunām tirdzniecības iespējām, tāpēc šprotu ražotāji piedalās arī Rietumeiropas nozīmīgākajās pārtikas ražotāju izstādēs “World Private Label” Amsterdamā un “European Seafood Exposition” Briselē.
D. Šmits: “Mums ir jāmāk produktu pareizi pozicionēt un reklamēt, pie tā arī jāstrādā.” Nākotnē iecerēts Rīgā veidot šprotu muzeju un izveidot dokumentālu filmu par šprotēm.
Nozveju kvotas – nacionālā bagātība
Latvijas šprotu ražošanā izmanto brētliņas un reņģes, tāpēc Eiropas Komisijas lēmums šogad krasi samazināt šo zivju nozveju kvotas Baltijas jūrā un Rīgas līcī zivrūpniekiem bija sāpīgs trieciens. Reņģu zveja jūrā samazināta par 27%, līcī – par 16%, brētliņas jūrā šogad zvejos par 22% mazāk. Arī nākamgad nozvejas tonnas tiks samazinātas.
Zivju pārstrādātāji ir spiesti arvien vairāk iepirkt zivis no ārzemju zvejniekiem, kas sadārdzina produkciju. 2011. gada nogalē lielākie zivrūpnieki importējuši 3156 tonnas reņģu un brētliņu no Somijas un Igaunijas, 2012. gadā imports pieaugs par 10 – 15 tūkstošiem tonnu.
“Šogad ražošanai ap 60% zivju nodrošināsim no Latvijas resursiem un 40%, tajā skaitā arī okeāna zivis, būs jāpiepērk klāt. Pērn šī proporcija bija 80 un 20%,” SIA “Gamma – A” ciparus nosauc direktors Ivars Pūciņš.
Uzņēmums zvejo pašu spēkiem, kā arī sadarbojas ar Kurzemes piekrastes un ārvalstu – Igaunijas, Somijas, Norvēģijas – zvejniekiem.
Zivju pārstrādātāji uzsver, ka kvotas nav privātīpašums, bet gan valsts un nacionālā bagātība, kas arvien samazinās, tāpēc zivju resursi jāizmanto maksimāli efektīvi, t. i., jāražo produkcija ar lielu pievienoto vērtību, nevis jāpārstrādā lopbarībā. “Manā skatījumā, tā ir cūcība, ka labu brētliņu un reņģi, ko varētu pārstrādāt un dabūt uz galda ēšanai, mēs atdodam zivju miltiem,” “Brīvā viļņa” valdes priekšsēdētājs A. Babris skarbi kritizē zivju izmantošanu lopbarības ražošanā, uzsverot, ka šim nolūkam izmantojamas tikai pārtikai nederīgas zivis.
LZS prezidents Didzis Šmits kā veiksmīgu nosauc sadarbību ar bijušo zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kurš izpratis zivrūpnieku vajadzības un spējis ātri pieņemt lēmumus. Arī ministres Laimdotas Straujumas vadībā jau notikušas pozitīvas pārmaiņas, atzīst D. Šmits: “Ļoti labi ir pēdējie lēmumi attiecībā uz ES Zivsaimniecības fonda finansējuma pārdali 5,5 miljonu latu apjomā, novirzot līdzekļus reālai nozares attīstībai. Svarīgi saprast, ka ES nauda ir nevis jāapgūst, bet jāinvestē Latvijas tautsaimniecībā, lai tā nestu atdevi.”
Uzziņa 2011. gadā Latvijas zivju pārstrādātāju apgrozījums pieaudzis par 130%. Pāri par 150 produkcijas veidu (šprotes, okeāna zivju konservi, mencu aknas, zivju salāti, zivju kulinārijas izstrādājumi u. c.) aizceļo uz teju 50 valstīm. 98% zivju konservu tiek eksportēti, tikai 2% paliek pašu lietošanai. NVS valstīm piegādāti 70% no eksporta, Krievijas uzņēmumi pērn no Latvijas saņēmuši vairāk nekā 24 miljonus tonnu produkcijas. Mazākos apjomos Latvijas zivju produkciju iepērk arī Kazahstāna, Ukraina, Uzbekistāna, Kirgizstāna, Baltkrievija u. c. Uz Eiropas Savienības valstīm aizceļo 20% – lielākie šprotu cienītāji izrādās kaimiņi igauņi un lietuvieši. 10% tiek piegādāti ASV, Kanādai, Austrālijai, Armēnijai, Arābu Emirātiem un citām tālākām zemēm. Latvijas Zivrūpnieku savienības informācija |
