Sproģu saimniecībā jau sāk kult 2
“Joži” Jaunpils novadā jau kopš ceturtdienas novāc ziemas miežus – Gunvalža un Gunas Sproģu saimniecība katru gadu ir pirmā, kas Latvijā sāk labības kulšanu.
Lauki vēl zaļi, ziemāji gan iedzelteni, bet Jaunpilī, pagriežot stūri uz Remtes ceļu, liekas, ka esmu iebraucis augustā. Dzelteni miežu lauki, “Claas” kombaini, smalcinot akotu, griež vērpetes ap sevi, traktori ceļ gaisā ceļa putekļus, vedot graudus uz saimniecības kalti. Gaisā planē vanags un kombainam pa pēdām seko stārķi – meklē rugājos noslēpušās peles un vardes.
Kaut arī Dobeles puse ir saulainākā Latvijā, tas neizskaidro, kāpēc katru gadu “Joži” pirmie kuļ miežus. Jo kaimiņu laukos labība vēl pazaļa un varētu būt vācama nedēļas divas vēlāk. “Tāpēc, ka man vienīgajam Latvijā ir agrā ziemas miežu šķirne ‘Jožu Kampus’,” Gunvaldis skatās ar tik izaicinošu smaidu vaigā, ka nesaprotu, vai viņš nes mani cauri vai ne. Izrādās, tik tiešām – zviedru selekcionāri ir radījuši agro šķirni ‘Kampus’, ko pārdevuši vāciešiem, bet beigu beigās šīs šķirnes sēkla saglabājusies tikai “Jožu” saimniecībā. Tagad iesēti 460 hektāri, kopā ar vasaras miežiem 900 ha. SIA “Joži” nav skopojušies un interesentiem ir pārdevuši šo ziemas miežu šķirni, taču citiem tie ir daudz mazākās platībās – kopā varbūt pāris tūkstoši hektāru Latvijā tādu iesēts, bet Gunvaldis Sproģis tik un tā ir pirmais.
“Nav ko gaidīt, jāgriež tik nost. Tā graudu novākšanas sezonu pagarinu par kādām divām nedēļām. Un būs laika sagatavot zemi ziemas rapša sējai,” pamato saimniecības īpašnieks.
Lauka malā toijotas džipā sēž agronoms Guntis Siliņš un savā datorā seko visiem pieciem kombainiem – kāda kurā lauka daļā ienākusies raža, kāds tai mitrums. Vakar tiem pievienojās sestais – nomas kombains. Iekāpju vienā pie Arvja Baloža. Nobrīnos, ka kabīnē ne miņas no lauka putekļiem, ne karstā laika, braucam līgani, kā ar kuģi bezvējā. Šis, tāpat kā citi jaunie kombaini, aprīkots ar gumijas kāpurķēdēm. “Ja nebūtu šad tad jāizkāpj, varētu braukt baltā kreklā ar šlipsi,” saka Arvis, vienu roku turēdams uz tādas kā datorspēļu kursorsviras. Kombains nav jāstūrē, pats ar lāzertehnoloģijām paņem vālu. “Visi dati par ražu ir te,” viņš piesit pie ekrāna, “un pa LMT sakariem nonāk agronoma datorā.”
Arī četri traktori, kas brauc uz kalti un atpakaļ, redzami kartē datorekrānā. Atjaunotā graudu kalte arī vadāma attālināti. Gunvaldis Sproģis gan pats ir pārliecināts, gan arī inovatīvo tehnoloģiju Lauka dienās maijā citiem Latvijas zemniekiem ierādīja, ka modernās tehnoloģijas ļauj strādāt precīzāk un ekonomiskāk.
Saimniecībā jau vairākus gadus izmanto GPS (globālo pozicionēšanas sistēmu) traktortehnikas precīzai stūrēšanai. “Ar precizitāti 2,5 centimetri,” piebilst Gunvaldis. “Traktors pats pārvietojas pa lauku, bet tā vadītājam nekas nav jādara – nu vienīgi jāseko traktora parametriem, lai nenotiek kāda kļūme. Man te studenti izstrādāja joku, ierakstīja traktora atmiņā ceļu no novietnes uz lauku. Atpakaļceļā palaida tos automātiskā režīmā, un tie paši brauca mājās. Studenti izlikās guļam, bet paši ar acu kaktiņu vēroja reakciju. Es to izjutu, ka man vietējie satraukušies zvanīja: tavējie piedzērušies un aizmiguši pie stūres!”
Ražas gandrīz tikpat labas
Pirmajās trijās dienās SIA “Joži” laukos ziemas miežu ražas vēl bija ap septiņām tonnām (pērn bijis 7,2 t/ha) un mitrums 16 – 21%. Sestdien pēc lietiem, kad “Claas” kombains cēla veldrē sagūlušos miežus, raža bija mazliet virs sešām tonnām un mitrums graudos jau bija 19%. Tā daļa, ko brāzmainie jūnija vēji noguldījuši veldrē, dienasvidū nebija paspējusi izžūt. “5 t ziemas miežu no hektāra jau ir ļoti laba raža, ja Jaunpilī kuļ 7 t, tad tas ir ideāli, labāk nevar vēlēties,” vērtē agronoms Oskars Balodis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības nodaļas vadītājs
Vidzemē un Latgalē ziemāju ražas šogad gaidāmas viduvējas, bet Kurzemē un Zemgalē tās varētu saglabāties 2015. gada līmenī, liecina LLKC ražas prognozes. “Izskatās, ka raža būs laba, tuvu pagājušā gada līmenim, tomēr to laikam neaizsniegs,” “LA” atzīst Oskars Balodis. “Ziema un pavasaris bija labi, tagad ir augšanai tik vajadzīgais mitrums,” viņš piebilst. Precīzāku ražas prognozi LLKC sola ap 20. jūliju.
LLKC lēš, ka ziemāju platības šogad varētu būt aptuveni par 10% vairāk nekā 2014./2015. gada sezonā – ziemāju graudaugi ap 350 tūkstošiem, bet ziemas rapsis 89 tūkstoši hektāru.
Veldrē saguļ pārmēsloti lauki
Ne tikai Jaunpilī, arī daudzviet Latvijā, bet visvairāk Zemgalē LLKC speciālisti novērojuši lielas veldrē sagūlušas platības. Pat labākajos rudzu laukos, jo rudziem ir ļoti garš un veldres neizturīgs stiebrs. Līdzīgi kā pērn, ievērojama veldre redzama Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta veidotajai ziemas kviešu šķirnei ‘Edvins’. Tā, tāpat kā ‘Jožu Kampus’, ir labs priekšaugs ziemas rapšiem, jo saimniekiem ir vairāk laika augsnes sagatavošanai.
Lauki varētu būt pārmēsloti, pieļauj Oskars Balodis. Viņš manījis, ka viens lauks ir sagāzies, bet blakus esošais ne. Piemēram, šķirnei ‘Edvīns’ slāpekli nedrīkst pārmēslot. Tam vajadzētu 150 kg uz hektāra, bet ir zemnieki, kas, dzenoties pēc lielākas ražas un kvalitātes, kaisa pat 200 kg uz hektāra, izdzen garākus stiebrus un riskē laukus noguldīt veldrē. “Tā viņi, dzenoties pēc kvalitātes, spēlējas,” secina LLKC agronoms.
Kurzemē visvairāk cietuši minētie ziemas kvieši, kā arī rudzi, bet dažviet atsevišķi vasaras miežu lauki. Arī Zemgalē veldre visvairāk skārusi ziemas kviešus ‘Edvins’. Latgales un Vidzemes reģionos veldre novērota tikai dažviet, kur sējumi bijuši sabiezināti, tādēļ veldres nodarītā skāde pagaidām uzskatāma par nenozīmīgu.
