SPRK veikusi aprēķinus, par cik pieaugusi elektroenerģijas cena mājsaimniecībām 68
Pērn trešajā ceturksnī vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecību lietotājiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2020.gadā, pieauga par 29%, bet juridiskajiem lietotājiem – par 52%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktie aprēķini.
Regulatorā skaidro, ka 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, elektroenerģijas patēriņš Baltijā samazinājās par 3%, bet pērn deviņos mēnešos elektroenerģijas patēriņš pat nedaudz pārsniedza pirms pandēmijas līmeni. Savukārt elektroenerģijas ražošana Baltijā, salīdzinot ar 2019.gada trīs ceturkšņiem, samazinājās par 5,7%. Igaunijā tas samazinājās par 18%, Latvijā – par 6%, savukārt Lietuvā pieauga par 17%.
Latvijas hidroelektrostacijās (HES) saražotā elektroenerģija cenas ziņā ir konkurētspējīga biržā. Līdz ar to ražošanas iespējas tiek izmantotas pilnā apmērā. Savukārt Rīgas termoelektrocentrālēs (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms lielā mērā atkarīgs no elektroenerģijas cenas biržā un siltumslodzes pieprasījuma. Proti, ražojot elektroenerģiju koģenerācijas režīmā, vienlaikus tiek ražota arī siltumenerģija, un tas ļauj ražotājam atgūt izmaksas no diviem enerģijas veidiem.
Savukārt, ražojot elektroenerģiju kondensācijas režīmā (vienlaikus netiek ražota siltumenerģija), liekais siltums netiek lietderīgi izmantots. Līdz ar to aukstākās ziemās, kad pieprasījums pēc siltuma ir lielāks, Latvijā koģenerācijas režīmā ir iespējams enerģiju saražot efektīvāk.
SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka tirgus apstākļos, kur trūkst konkurētspējīgas ražošanas jaudas, būtiski pieaugot fosilā kurināmā izmaksām, pieaug arī elektroenerģijas cenu svārstību amplitūda. Kādai no jaudām vai starpsavienojumu iespējām neesot pieejamai, var nākties darbināt mazāk efektīvu ģenerācijas staciju. Tas, savukārt, veicina pieaugumu biržas cenā. Lai gan no ražošanas jaudu viedokļa šobrīd, iespējams, Latvija ir salīdzinoši labākos apstākļos nekā pārējās Baltijas valstis, cieši saistītos tirgos uz jaudu deficīta problēmu ir jāskatās plašāk par vienas valsts robežām.
Ņemot vērā elektroenerģijas ražošanas staciju kopējo uzstādīto jaudu, Latvijai ir iespēja pašai saražot visu valstij nepieciešamo elektroenerģiju, tomēr ikdienā stacijas nestrādā pilnā noslodzē klimatisko un tirgus apstākļu dēļ. Tāpēc brīžos, kad situācija tirgū to ļauj, Latvijā tiek importēta lētāka elektroenerģija no kaimiņvalstīm.
Vietēji saražotā elektroenerģija Latvijas patēriņu pērn trešajā ceturksnī nosedza par 47%. Viszemākā vietējā elektroenerģijas ražošana bija augustā, kad tā sasniedza zemāko punktu kopš 2008.gada. Samazinājumu ietekmēja kā klimatiskie apstākļi (augsta gaisa temperatūra jūlijā), tā arī pazemināta ūdens pietece Daugavā un elektroenerģijas ražošanas staciju apkopes darbi. Līdzīgas ražošanas samazināšanās tendences tieši trešajā ceturksnī novērojamas arī iepriekš.
Līdz ar to elektroenerģijas imports Latvijā 2021.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar identisku periodu gadu iepriekš, pieauga par 9%. Visstraujākais importa pieaugums šajā laikā bija no jūlija līdz septembrim – par 30%.
SPRK skairo, ka elektroenerģijas ražotāji saražoto elektroenerģiju pārdod “Nord Pool” biržā, kur to iegādājas tirgotāji, kas elektroenerģiju piegādā lietotājiem. Ja 2020.gadā biržā cenas bija rekordzemas, tad 2021.gadā elektroenerģijas cenas strauji pieauga līdz rekordaugstām. 2020.gada aprīlī Baltijā tika novērota vēsturiski zemākā mēneša vidējā elektroenerģijas vairumtirgus cena – Latvijā tā samazinājās līdz 23,52 eiro par megavatstundu (MWh). Savukārt pretējs rekords sasniegts pērn decembrī, kad tika novērota Latvijai vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektrības cena – 207,40 eiro par MWh.
Elektroenerģijas cenas pieaugums vairumtirgū ietekmē arī elektroenerģijas cenu pieaugumu Latvijas mazumtirgū. SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecību lietotājiem 2021.gada trešajā ceturksnī pret 2020.gada identisku periodu pieauga par 29% līdz 74,36 eiro par MWh, savukārt juridiskajiem lietotājiem par 52% – līdz 68,97 eiro par MWh. Šis rādītājs atspoguļo konkrētajā periodā lietotājiem piemēroto cenu un iekļauj datus gan par lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas (biržas) cenas līgumus, gan tiem, kuri noslēguši fiksētas cenas līgumus. Tā kā fiksētie līgumi tiek slēgti uz ilgāku laiku (seši, divpadsmit, astoņpadsmit mēneši), attiecīgi apkopotajos datos ir dažādi tirdzniecības līgumu noslēgšanas laiki un termiņi.
SPRK norāda, ka ipaši enerģijas cenu vēsturē iegājis pērnā gada 7.decembris, kad biržas Latvijas tirdzniecības zonā tika novērota Latvijai vēsturiski augstākā elektroenerģijas stundas cena – 1000,07 eiro par MWh.
Ozola skaidro, ka decembrī elektroenerģijas cenu lēcienu radīja vienlaicīga nelabvēlīga vairāku apstākļu sakritība – augsts pieprasījums pēc energoresursiem netipiski auksta laika dēļ, ražošanas jaudu, vēja un hidroresursu nepieejamība un sarežģīta ģeopolitiska situācija. Lai gan augstas cenas saglabājās visu mēnesi, Ozola īpaši izceļ 7.decembri, kad Baltijas valstīs vienlaicīgi nebija pieejamas vairākas ražošanas vienības, kas šādos tirgus apstākļos ir kritiski svarīgas, un cena sasniedz rekordaugstu līmeni.
SPRK norāda, ka līdz ar pandēmijas ierobežojumu mazināšanos, reģionā pakāpeniski pieauga elektroenerģijas patēriņš. Vienlaikus apstākļi elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem bija mazāk labvēlīgi nekā citus gadus, proti, zemāks nokrišņu apjoms un mazāk vēja Skandināvijā. Brīdī, kad elektroenerģijas ražošanā būtiski trūkst atjaunojamo resursu (vējš, ūdens), elektroenerģijas ražošanā tiek izmantota dabasgāze. Attiecīgi, ņemot vērā dabasgāzes augsto cenu, tas rezultējas ar elektroenerģijas cenas pieaugumu.
Papildu ietekme uz elektroenerģijas cenu pieaugumu Baltijas valstīs bija arī Lietuvas īstenotajai politikai – ierobežot Lietuvas-Baltkrievijas starpsavienojuma jaudu, tādējādi mazinot iespējas iegādāties lētāku elektroenerģiju no Krievijas, atbilstoši starpsavienojuma pieejamo jaudu modelim, kas saskaņots starp Latvijas un Igaunijas regulatoriem un pārvades sistēmas operatoriem.
