SPRK: Elektrības rēķini par janvāri mājsaimniecībām ar 150 kWh patēriņu bija vidēji par 18-24% mazāki nekā novembrī 40
Elektrības rēķini par janvāri mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu 150 kilovatstundas (kWh) mēnesī, ņemot vērā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) un sadales sistēmas pakalpojuma izmaksu kompensāciju no valsts budžeta, bija vidēji par 18-24% mazāki nekā novembrī, aģentūrai LETA atzina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).
Pēc SPRK aplēsēm, mājsaimniecībām ar fiksēto elektroenerģijas līgumu pie 150 kWh patēriņa rēķins par janvāri salīdzinājumā ar novembri vidēji samazinājās par 18%, bet mājsaimniecībām, kurām noslēgts biržās cenu svārstībām piesaistīts elektroenerģijas līgums, samazinājums bija vidēji par 24%.
Mājsaimniecības ar fiksēto līgumu, vienas fāzes pieslēgumu un 150 kWh patēriņu novembrī par elektrību maksāja vidēji 34,32 eiro, decembrī – 33,69 eiro, bet janvārī – 28,24 eiro. Turpretī mājsaimniecībai ar elektroenerģijas līgumu, kas piesaistīts biržas cenai, vienas fāzes pieslēgumu un 150 kWh patēriņu novembrī par elektroenerģiju bija jāmaksā vidēji 34,22 eiro, decembrī – 43,1 eiro, bet janvārī – 26,1 eiro.
Vienlaikus mājsaimniecībām ar fiksēto līgumu, trīs fāžu pieslēgumu un patēriņu 300 kWh mēnesī par janvāri rēķini bija vidēji par 19% mazāki nekā novembrī, bet mājsaimniecībām ar fiksēto līgumu, trīs fāžu pieslēgumu un patēriņu 500 kWh mēnesī elektroenerģijas rēķinos summa samazinājās vidēji par 16%.
Tajā pašā laikā mājsaimniecībām ar mainīgo līgumu, trīs fāžu pieslēgumu un 300 kWh patēriņu par janvāri rēķini bija vidēji par 25% mazāki nekā novembrī, bet mājsaimniecībām ar trīs fāžu pieslēgumu un 500 kWh patēriņu par janvāri rēķini bija vidēji par 23% mazāki nekā novembrī.
Elektroenerģijas tirgotāja “Enefit” valdes loceklis un mājsaimniecību sektora vadītājs Mārtiņš Vancāns aģentūrai LETA pastāstīja, ka janvārī klientiem ar fiksēto pieslēgumu rēķini ir par apmēram 40% mazāki nekā decembrī, savukārt klientiem, kuri noslēguši līgumu par biržas cenām, rēķini ir par apmēram 25% mazāki.
Viņš norādīja, ka rēķini samazinājušie ne tikai saistībā ar valsts atbalsta pasākumiem, bet arī saistībā ar elektroenerģijas birža cenas samazināšanos janvārī un elektrības patēriņa samazināšanu mājsaimniecībās, iedzīvotājiem cenšoties ietaupīt.
Vienlaikus Vancāns piebilda, ka 80% “Enefit” klientu ir noslēguši fiksētos ilgtermiņa līgumus, tādējādi viņi elektroenerģijas cenu pieaugumu neizjuta. “Tiem, kuriem ir fiksētas cenas līgums, valsts atbalsts ir tīrs ieguvums, jo elektroenerģijas cenas viņiem nepieauga,” viņš sacīja.
Savukārt “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere skaidroja, ka rēķinu samazinājums līdz ar valsts kompensēto sadales un pārvades un obligātā iepirkuma komponenti ir visiem rēķiniem, taču nav objektīvas un vienotas mērauklas, pret kuru izmērīt katru rēķinu un līdz ar to arī sadalīt procentuālās grupās. Pat ja atsevišķam klientam ir redzams samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, to var noteikt gan pieslēguma lielums, gan patēriņa izmaiņas, gan arī elektrības cena pati par sevi.
Viņa skaidroja, ka uzņēmums var runāt tikai par kopējo tendenci, kas nozīmē lielas daļas rēķinu samazinājumu līdz aptuveni iepriekšējā gada līmenim, kāds bija pērn pirms globālās energoresursu sadārdzināšanās.
Jau ziņots, lai mazinātu straujā elektroenerģijas cenas pieauguma ietekmi, valdība nolēma iedzīvotājiem un uzņēmumiem līdz 30.aprīlim 100% apmērā kompensēt elektroenerģijas rēķina sadales un pārvades, kā arī OIK un jaudas maksājuma komponentes. Atbalsts tiks piemērots laika periodā no 1.janvāra līdz 30.aprīlim.
