SPRK: Dabasgāzes cena saglabāsies augstā līmenī 5
Dabasgāzes cenas kopumā saglabāsies augstā līmenī, norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), atsaucoties uz pieejamo informāciju nākotnes darījumu finanšu instrumentu tirgos.
Regulatora pārstāvji atzīmē, ka dabasgāzes mēneša vidējās cenas Eiropas lielākajās biržās – Nīderlandes “Title Transfer Facility” (TTF) un Beļģijas “Zeebrugge Trading Point” (ZTP) – līdz šim augstāko līmeni, kas bija ap 130 eiro par megavatstundu (MWh), sasniedza šogad martā.
Salīdzinot ar 2021.gada martu, tā bija 7,4 reizes augstāka, kā arī viens no straujākajiem cenas pieaugumiem – par aptuveni 62% salīdzinājumā ar 2022.gada februāri. Šādu tirgus reakciju izraisīja Krievijas karadarbība Ukrainā un ar to saistītās bažas par dabasgāzes piegādēm.
Cenas saglabājas augstas, jo ir paaugstināts pieprasījums, ņemot vērā, ka Eiropas valstīm nepieciešams veidot lielākus dabasgāzes krājumus nākamajām apkures sezonām, lai nodrošinātu dabasgāzes pieejamības nepārtrauktību. Ģeopolitiskie apstākļi noteic arī to, ka cenas ir ļoti svārstīgas un grūti prognozējamas pat nākamajam mēnesim, nemaz nerunājot par prognozēm ilgākam laika periodam, min regulatora pārstāvji.
Tāpat SPRK atzīmē, ka dabasgāzes cena pasaulē vairumtirdzniecībā jeb dabasgāzes importa cena ietekmē dabasgāzes tirdzniecības gala cenu. Eiropas biržu cenu indeksus parasti izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot iegādes līgumu dabasgāzes importam Latvijā. Šāda dabasgāzes izcenošana ir populāra arī gāzes piegādēm mazumtirdzniecībā.
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā mazumtirdzniecības cena, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā, 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, mājsaimniecībām pieauga 3,6 reizes, sasniedzot 54,4 eiro par MWh, bet juridiskajiem lietotājiem – 4,1 reizi, sasniedzot 64,72 eiro par MWh.
Dabasgāzes cena ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi. Cena atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē valsts – sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu, kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodokli (PVN). Mazumtirdzniecības līmenī Latvijā patlaban ir astoņi aktīvi dabasgāzes tirgotāji.
Latvijā dabasgāze tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kas ir AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) pārvaldībā. Izņemšanas sezonas beigās, 30.aprīlī, Inčukalna pazemes gāzes krātuves aizpildījums sasniedza 34% jeb 7,4 teravatstundas (TWh).
Dabasgāzes krājumu apmērs minētajā datumā šogad bija būtiski lielāks, nekā iepriekš, jo paralēli dabasgāzes izņemšanai februārī tika sākta tās iesūknēšana, lai nodrošinātu dabasgāzes pieejamības nepārtrauktību, ņemot vērā karadarbību Ukrainā. Līdzīgi arī Eiropā – vidējais krātuvju aizpildījums aprīļa beigās veidoja ap 33%.
Patlaban Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzglabātais daudzums sasniedz 10,38 TWh. Salīdzinājumam – 2021.gada Latvijas kopējais dabasgāzes patēriņš bija 12,5 TWh. Tomēr, lai arī krātuves aizpildījums sezonai ir netipiski augsts, vienlaikus SPRK vērš uzmanību, ka šogad, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, krātuvju loma aizvien pieaug, jo valda liela nenoteiktība par gāzes piegādēm no Krievijas rudenī un ziemā.
SPRK skaidro, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ieņem stratēģiski svarīgu lomu Latvijas un reģiona enerģētiskās apgādes drošības veicināšanā un ir viena no modernākajām Eiropā un vienīgā funkcionējošā dabasgāzes krātuve Baltijas valstīs.
Jau ziņots, ka AS “Latvijas gāze” dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieauga robežās no 65,6% līdz 89,9%.
Kompānijā norāda, ka dabasgāzes tarifu pieaugums skaidrojams gan ar augsto dabasgāzes iepirkuma cenas prognozi TTF nākamajā pusgadā, gan ar iepriekšējā pusgada cenu rekordiem, jo nelielu daļu no mājsaimniecībām nepieciešamā patēriņa, “Latvijas gāze” nodrošināja pa cauruļvadiem.