Sprindžuks: “Šobrīd mēs esam atpakaļ tur, kur bijām padomju laikā” 0
TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” politiķis un bijušais Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks izteica skarbus pārmetumus par pašvaldību finansēšanas sistēmu un nepieciešamību to reformēt, lai veicinātu reālu izaugsmi un taisnīgāku līdzekļu sadali.
Pašvaldības atgriežas pie vecajām problēmām
Sprindžuks uzsvēra, ka pašvaldības ir nonākušas pie iepriekšējā, padomju laikā pastāvējušā sistēmas modeļa. “Ja mēs paskatāmies uz to, kas noticis pēdējo 10-15 gadu laikā, pašvaldības vairs nebalstās uz saviem līdzekļiem, bet lielākoties paļaujas uz valsts dotācijām un izlīdzināšanas mehānismiem,” viņš teica, piebilstot, ka tas ir novedis pie pašvaldību atkarības no valsts, kas reizēm neveicina reālu attīstību.
“Šobrīd mēs esam atpakaļ tur, kur bijām padomju laikā, kad pašvaldības bija tikai izpildes komitejas. Mēs darām tikai to, ko valsts pasūta, vai kam iedod naudu,” sacīja Sprindžuks, norādot, ka pašvaldību brīvība un spējas pilnvērtīgi attīstīt savu reģionu ir ierobežotas.
Latvijas reālie ieņēmumi nāk no laukiem
Sprindžuks akcentēja arī to, kā pašvaldību finansēšanas sistēma ir nesamērīgi veidota, ņemot vērā pievienoto vērtību, kas tiek radīta valsts laukos. “Ja noņemam Rīgu, kas veido pusi valsts budžeta, mēs redzam, ka patiesībā lielākā daļa Latvijas produkcijas tiek ražota laukos, nevis pilsētās,” viņš skaidroja. “Lauksaimniecība, mežsaimniecība, dabas resursu iegūšana – tās ir tās jomas, kas joprojām ģenerē lielāko produktu.”
Sprindžuks uzsvēra, ka problēma ir tā, ka šī vērtība nonāk valsts kasē, bet pašvaldībās, kur šī vērtība tiek radīta, paliek maz vai nekas. Viņš minēja konkrētus piemērus, piemēram, mežu nozari, kur pašvaldības, kas atrodas mežu apgabalos, neiegūst ienākumus no mežu izstrādes, ja meži nepieder pašvaldības iedzīvotājiem: “Ja nocērt mežu, bet tas nepieder pašvaldības iedzīvotājiem, pašvaldībai no šīs darbības nav nekādas iztikas, viss ienākums aiziet īpašniekam.”
Nepietiekama uzņēmējdarbības atbalsta sistēma
Viens no lielākajiem Sprindžuka pārmetumiem ir pašvaldību nespēja iegūt ienākumus no uzņēmējdarbības aktivitātēm, kas tiek veiktas to teritorijās. Viņš norādīja, ka pašvaldībām, kurās ir lieli uzņēmējdarbības resursi, piemēram, vēja ģeneratori vai citas enerģētikas nozares infrastruktūra, nav piekļuves daļai no šiem ienākumiem. “Kāpēc pašvaldībām netiek nodrošināta daļa no šiem ienākumiem? Vēja ģeneratori nenozīmē, ka tie spēj lidot pa gaisu, bet nodrošina peļņu, kuru varētu dalīt pašvaldības budžetā,” uzsvēra Sprindžuks.
Aicinājums uz reformu
Sprindžuks, kurš jau vairākus gadus runā par nepieciešamību pārskatīt pašvaldību finansēšanas sistēmu, pauda sašutumu par to, ka līdz šim reformām nav bijusi pietiekama politiķu uzmanība. “Šīs problēmas jau ir runātas vairāk nekā 15 gadus, bet joprojām mēs neredzam reālas izmaiņas,” viņš secināja, aicinot pievērsties uzņēmējdarbības ienākumu taisnīgai sadalei un nodrošināt, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi izmantot vietējos resursus.
