Sprindžuks ar trešo mēģinājumu cer tuvināties Rīgai, bet vicemēri rīko paralēlās tikšanās 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājam, Ādažu novada priekšsēdim Mārim Sprindžukam (LRA) ir sajūta, ka ar trešo mēģinājumu varētu izdoties izveidot Pierīgas novadu sadarbību ar Rīgas pašvaldību.
Cerības viešot tas, ka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“APP”) un vicemērs Edvards Smiltēns (LRA) jau pirmajā darba nedēļā noorganizēja tikšanos ar Pierīgas pašvaldību vadītājiem, kas gan bija vairāk kā iepazīšanās saruna.
Taču abas puses vienojās, ka tikšanās būs regulāras, izveidojot pastāvīgu sadarbības formātu. Kā teica M. Sprindžuks, šim dialogam ir jābūt nepārtrauktam neatkarīgi no politiskās varas maiņas Rīgā vai apkārtējās pašvaldībās.
Pierīgas pašvaldību apvienībā ir Ādažu, Baldones, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Stopiņu un Mārupes novads. M. Sprindžuka iepriekšējie mēģinājumi izveidot dialogu ar Rīgas pašvaldību saistīti ar laiku, kad mērs bija Nils Ušakovs (“Saskaņa”), bet pēc tam – Oļegs Burovs (“GKR”), kurš bijis pretimnākošs, taču šā gada sākumā dome tika atlaista.
O. Burova valdīšanas laikā, pagājušā gada oktobra beigās, Rīgas dome paguva ar Pierīgas pašvaldību apvienību parakstīt memorandu “Par Rīgas metropoles areāla sadarbības ietvara izveidi”, lai sāktu Rīgas un Pierīgas partnerības veidošanu.
Vicemēri rīko paralēlās tikšanās
Aizvadītajā nedēļā Rīgas domē notika divi pasākumi, kas skāra Pierīgas intereses. Pirmo rīkoja domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (“JV”), kurš bija noorganizējis četru stundu ilgu “prāta vētru” ar vairāku departamentu un koalīcijas frakciju pārstāvjiem.
Saruna bija par valdības piedāvājumu Rīgai saņemt finansējumu no Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, kas paredzēti Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai. No Latvijai pieejamās naudas ir iespējams īstenot projektus, kas saistīti arī ar Rīgas un Pierīgas transporta plūsmas pārstrukturēšanu – piemēram, kravas transporta novirzīšanu no pilsētas centra, alternatīvu maršrutu izveidi, mobilitātes punktu izveidošanu, veloinfrastruktūras uzlabošanu.
Tieši par to pašu runāja arī E. Smiltēns ar apkārtējo novadu vadītājiem. Taču uz šo tikšanos vicemērs V. Ķirsis nebija ielūgts, savukārt E. Smiltēns nepiedalījās V. Ķirša organizētajā pasākumā, apgalvojot, ka uz to nav bijis aicināts. Uz “Latvijas Avīzes” lūgumu to komentēt V. Ķirsis reaģēja ar zināmu pārsteigumu, jo neesot iedomājies, ka viņam būtu kolēģis jāuzrunā personīgi, ja reiz frakcijas bija aicinātas deleģēt savus pārstāvjus.
Sarežģītā agrāko politisko attiecību vēsture joprojām traucē V. Ķirsim un bijušajam “Vienotības” biedram E. Smiltēnam sadarboties jautājumos, kur to kompetences pārklājas. Zināms, ka mērs M. Staķis ar īpašu rīkojumu plāno noteikt viena un otra vicemēra funkcijas.
Eiropas piedāvātā finansējuma – ievērojamas dotācijas un aizdevuma – saņemšanai plāns (tā īstenošana paredzēta līdz 2026. gadam) ir jāsagatavo ļoti īsā laikā – līdz oktobra beigām, kas arī bija galvenais iemesls, kāpēc notika abi minētie pasākumi.
V. Ķirsis arī ir konstatējis, ka Rīgas domes atvilktnēs jau esot plāni un citi dokumenti, kas tur ilgāku laiku esot gulējuši, bet tagad īsā laikā tie būšot jāizvērtē sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu, lai pēc tam izskatītu komitejās un iesniegtu Satiksmes ministrijā.
Runa ir par projektiem, kas skartu izmaiņas sabiedriskā transporta organizēšanā, stāvparku izveidi Rīgā un Pierīgā pie dzelzceļa stacijām un sabiedriskā transporta maršruta galapunktos, Rīgas veloceliņu sasaisti ar Pierīgu, lai mazinātu cilvēku vēlmi iebraukt Rīgas centrā ar privātajām automašīnām, un citiem pasākumiem, kas uzlabotu arī gaisa kvalitāti pilsētā.
Veloceliņš beidzas nekurienē
Tieši šie jautājumi arī visvairāk interesēja Pierīgas pašvaldību vadītājus, kuru teikto nedzirdēja ne tikai V. Ķirsis, bet arī M. Staķis – viņš pēc kopīgas nofotografēšanās uz Rātsnama kāpnēm un īsas uzrunas tikšanos atstāja, lai dotos uz citu pasākumu.
Kā varēja noprast no mēra sacītā, pirms tam M. Staķis kopā ar otru savu vietnieku V. Ķirsi uz divriteņiem jau bija paguvuši apbraukāt vairākus Rīgas tiltus un vienlaikus novērtēt, vai Rīga ir draudzīga velobraucējiem.
“Šī ir vēsturiska diena, ko var uzskatīt par pagrieziena punktu Rīgas un Pierīgas attiecībās,” sacīja M. Staķis, uzskatot, ka nākamajām sarunām jau ir jānotiek Pierīgas pašvaldībās.
Viens no vietējo līderu biežāk minētajiem jautājumiem bija tieši par veloceliņu izveidi Pierīgā, lai no jebkuras vietas var ērti aizbraukt uz Rīgas centru ar velosipēdu un droši to arī novietot, sacīja Carnikavas novada domes priekšsēde Daiga Mieriņa (ZZS).
Mārupes novada vadītājs Mārtiņš Bojārs (ZZS) aicināja iztēloties situāciju Lielirbes ielā, kur vienā ielas pusē esot Mārupe, bet otrā – Rīga. Tur esot veloceliņš, kas izbeidzoties nekurienē. Līdzīga aina esot vērojama arī Stopiņu un Garkalnes novadā.
Ķekavas novada priekšsēde Viktorija Baire atzina, ka veloceliņu izbūve uz Rīgu ir viena no prioritātēm, bet novads viens to nevarot pavilkt. “Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji ir labi pelnoši, un viņi arī ir ļoti prasīgi. Viņi nesaprot, kā divas pašvaldības nespēj vienoties,” piebilda Ķekavas novada vadītāja.
Babītes un vēl pāris pašvaldību interesēs ir sadarboties ar Rīgu ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas izveides jautājumā.
Pieaugot rīdzinieku interesei pārvietoties uz savām Pierīgas mājām, A1 autoceļš jeb Tallinas šoseja Ādažos ir kļuvusi par ielu ar ļoti lēnu satiksmi, sanāksmē sacīja Ādažu novada priekšsēdis M. Sprindžuks.
Tas bija vēl viens piemērs, kas ilustrēja nepieciešamību meklēt alternatīvas kravas transporta novirzīšanai pa citiem ceļiem.
Runājot par sabiedrisko transportu, Salaspils novada priekšsēdis Raimonds Čudars (“JV”) minēja, ka te ir vairāki spēlētāji – starppilsētu autobusu satiksmes organizētāji, “Rīgas satiksme”, “Pasažieru vilciens” –, kuriem būtu jāsēž pie viena galda.
Atzīstot, ka iepriekš dialoga ar Rīgas domi nav bijis, vairāki pašvaldību vadītāji tomēr minēja kādu izņēmumu – sadarbība izglītības jomā esot bijusi laba.
