Spriež par Vāgnera zāles likteni 0
Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) analizē iespējamos Vāgnera koncertzāles ēkas izmantošanas scenārijus, lai sagatavotu priekšlikumus valdības lēmumam par tālāko rīcību ar šo nekustamo īpašumu un tam nepieciešamajiem ieguldījumiem.
Kā aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Kauliņa, KM nostāja ir, ka Vāgnera koncertzāles ēka kā izcila un unikāla vērtība jāsaglabā valsts īpašumā un jāizmanto kultūras mērķiem. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis norādīja uz ēku kā izcilu kultūras pieminekli ar augstu materiālo un nemateriālo kultūrvēsturisko vērtību.
Kauliņa uzsvēra, ka pašlaik valsts budžetā nav piešķirts finansējums investīcijām, kas vajadzīgas, lai ēku atjaunotu.
VNĪ rūpīgi izvērtētu ikvienu risinājumu, kas cita starpā ietver arī rekonstrukcijas un finansējuma piesaistes iespējamos risinājumus, atzina VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina. Viņa pauda, ka vēlētos KM aktīvu iesaisti ēkas satura nodrošināšanā un telpu pielāgošanas plānošanā diskusiju laikā.
Nekustamais īpašums Riharda Vāgnera ielā 4 Rīgā KM Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā tika nodots 2006.gada sākumā. Kopš tā laikā ēku tās nomnieki pakāpeniski atbrīvoja ēkas neapmierinošā tehniskā stāvokļa dēļ.
Pašreizējais ēkas tehniskais stāvoklis kopumā nav apmierinošs, ēkai novērojama pamatu sēšanās, kas radījusi plaisas sienās, un tehniskais atzinums rāda, ka nepieciešams veikt pamatu pastiprināšanas darbus. Arī koncertzāles griestu pārsegumā novērojamas konstruktīvas izmaiņas. Ēkai pilnībā jāatjauno inženierkomunikācijas, elektroinstalācija, jāveic pilns kosmētiskais remonts, vietām restaurācija. Pirms darbu sākšanas ēkā nepieciešami vēl papildu izpētes darbi.
Jau ziņots, ka ar Gidona Krēmera un “Kremerata Baltica” koncertu “Ziemeļblāzmā” mēneša sākumā, ciklu “Dzimuši Rīgā”, kā arī citiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem cenšas aktualizēt vajadzību pēc telpām, kurās atskaņot mūziku. To preses konferencē par koncertu “Ziemeļblāzmā” stāstīja “Kremerata Baltica” menedžere Ingrīda Zemzare un nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle.
Zemzare norādīja, ka orķestris “Kremerata Baltica” ir dzimis ēkā Vāgnera ielā 4. Krēmers esot mēģinājis veicināt Vāgnera koncertzāles sakārtošanu, tomēr tas nav izdevies. Zemzare pauda cerību, ka koncerts aktualizēs jautājumu par koncertzālēm Latvijā. Čivle pievienojās Zemzarei, norādot, ka arī koncerta norises vieta kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, kura pavisam nesen tika atklāta, ir kā zīme jaunu telpu meklējumiem. Viņa pauda, ka arī visa Eiropas kultūras galvaspilsētas gada mērķis ir vajadzību pēc telpām pacelt augstākā līmenī.
