Spriež, kā izkļūt no demogrāfiskās bedres 1
Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti pirms lemšanas, ko darīt, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, iepazinās ar citu valstu pieredzi. Izrādās, īstu izrāvienu dzimstības jomā pēdējos gados demonstrē Ungārija un Krievija, kā arī mūsu tuvākais kaimiņš Igaunija. Kas būtu pārņemams no šo valstu pieredzes?
“Galvenais ir stabilitāte gan ekonomiskajā attīstībā, gan ģimenes atbalsta politikā. Tieši ar to dzimstības problēmu sāka risināt Igaunija,” norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa. Pat saasinoties krīzei, viņi neaiztika galvenos ģimenes valsts pabalstus. Nedaudz samazināja atbalstu viena un divu bērnu vecākiem, toties krietni palielināja pabalstu par trešo un turpmākajiem bērniem. Par pirmo bērnu mēnesī ģimene saņem 19,18 eiro jeb 13,47 latus, par trešo bērnu šī summa ir 57,54 eiro jeb 40,43 lati mēnesī. Arī vecāku pabalsts tiek izmaksāts 100% apmērā, kamēr Latvijā tam ir noteikti 80% griesti. Mātes atvaļinājums bērna kopšanai ir garāks nekā Latvijā. Turklāt nenodarbinātajiem vecākiem bērna kopšanas laikā – pusotru gadu – valsts piešķir pabalstu Igaunijas minimālās algas apmērā – 278 eiro jeb 195 latus mēnesī. Latvijā šis pabalsts ir 50 lati pirmajā bērna dzīves gadā, bet nākamajā 30 lati.
Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks kā valsti, no kuras varētu smelties ļoti daudzveidīgu pieredzi, minēja Franciju. Te ir viens no augstākajiem bērnu dzimstības rādītājiem. Ģimeņu politikas atbalstam Francija tērē visvairāk – 4,6% no sava IKP, kamēr Latvija tikai 1,4%, bet Lietuva un Igaunija – attiecīgi 1,9 un 1,8%.
Francijā tiek īstenota trešā bērna atbalsta programma valstī, darbojas īpašas ģimenes kartes, kas daudzbērnu ģimenēm nodrošina ievērojamas atlaides transportā, valsts muzejos, izklaides parkos, kā arī iepērkoties veikalos. Personu identifikācijas kartēs jau ir iekļauta visa informācija par tiesībām uz atvieglojumiem, un nevienam nav jātērē laiks izziņu meklēšanai.
Vislielāko interesi raisīja Krievijas Federācijas sekmīgā demogrāfijas politika. Tur dzimstība pēdējā laikā palielinājusies par 14%. Situācija uz labo pusi mainījās, kopš 2006. gadā valstī ieviests tā saucamais mātes kapitāls. Tiesa, mātes kapitāla 6250 lati ir virtuālā nauda. Bet tik un tā to var ieguldīt vai nu bērnu izglītībā, mājokļa iegādei, vai arī ieskaitīt mātes pensijas fondā. Turklāt, piedzimstot trešajam bērniem, tiek dzēsts mājokļa iegādes parāds.
Lai celtu ģimenes vērtības, Krievijā radītas vairākas datorspēles, kas bērnos veicina ģimenes modeļa izpratni. Datorspēlē viņi iepazīst ģimenes modeli, izvēlas savu nākotnes vīru vai sievu, veido ģimeni, iekārto māju, saimnieko utt.
Uz vietām reģionos strādā demogrāfijas speciālisti, kas nepārtraukti uzrauga situāciju uz vietas un iesaka risinājumus.
Ungārijā vēl nesen dzimstības rādītāji bija tādi paši kā Latvijā. Bet pirms dažiem gadiem šī valsts izvirzīja patriotisku aicinājumu – 2030. gadā par vienu miljonu ungāru vairāk! Tika mainīta valsts konstitūcija, kurā tagad fiksētas arī ģimeniskās vērtības. Ģimeņu atbalsta politikai tagad atvēlēti 2,3% no IKP.
Ungārijā pastāv ievērojamas atlaides bērnu ēdināšanai no silītes vecuma līdz pamatskolas 7. klasei, ir bezmaksas skolas mācību grāmatas. Jaunajām māmiņām tika samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas no 27% uz 20%. Bet starpību 7% subsidē valsts.
Asociācijas “Ģimene” valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze, kas iepazinusi Ungārijas pieredzi, norāda – ungāri ne tikai pasludināja, ka stipras un kuplas ģimenes ir šīs valsts pamats, bet garantē šīs politikas stabilitāti ilgtermiņā.
“Ir vērts pētīt Ungārijas pieredzi, jo uzskatu, ka ilgtermiņā Ungārija izrausies priekšā Igaunijai. Nevienai citai valstij tik radikālas programmas ģimenes politikas jomā šobrīd nav,” pārliecināta ir I. Bremze.
Atgriežoties pie Latvijas demogrāfiskās situācijas, I. Parādnieks norādīja, ka daudz ko var panākt arī bez lielas naudas. Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti turpmāk pievērsīsies svarīgiem jautājumiem, kā ģimenisko vērtību audzināšana, kustība par ģimenei draudzīgiem uzņēmumiem, nodarbinātība, atbalsts trešā un ceturtā bērna dzimšanai un mājokļa atbalsta politika ģimenēm ar bērniem. Šo mērķu atbalstam rosināta ideja veidot Valsts dzimstības veicināšanas fondu.
