Vācijas valdībā pieaug spriedze 11
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas valdībā pieaug spriedze sakarā ar Sociāldemokrātu partiju (SPD) pārstāvošā kanclera Olafa Šolca negribīgumu sūtīt vācu tankus “Leopard 2” Ukrainai. Konservatīvā opozīcija pat piedāvā koalīcijas partijām (brīvajiem demokrātiem un zaļajiem) mainīt partnerus, lai veidotu citu valdības sastāvu.
Mudina kancleru Šolcu rīkoties izlēmīgi
Brīvo demokrātu partijas (FDP) un Zaļo partijas vadītāji ir mudinājuši kancleru Šolcu rīkoties izlēmīgi un sūtīt smagos tankus “Leopard 2” Ukrainai. Viņi atzīmē, ka Šolcs varētu vismaz dot vajadzīgo atļauju, lai Polija un Somija varētu nosūtīt to arsenālā esošos leopardus Ukrainai.
Ukrainas amatpersonas uzsver, ka smagie tanki ir nepieciešami, lai dotu pretsparu Krievijas izvērstajam barbariskajam karam, kas ilgst jau 11 mēnešus. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, kas pārstāv Zaļo partiju, paziņojusi, ka Berlīne nestāvēs ceļā, ja kādas valstis, piemēram, Polija, gribētu sūtīt to bruņojumā esošos tankus “Leopard 2” Ukrainai.
Polija ir lūgusi Vācijai atļaut tai sūtīt uz Ukrainu vācu ražojuma tankus “Leopard”, tviterī paziņojis Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks.
“Vācieši jau ir saņēmuši mūsu lūgumu piekrist tanku “Leopard 2” nosūtīšanai uz Ukrainu. Es arī aicinu Vācijas pusi pievienoties mūsu valstu koalīcijai, kas atbalsta Ukrainu ar “Leopard 2″ tankiem,” paziņoja Blaščaks. Vācija apstiprinājusi, ka saņēmusi no Polijas lūgumu piekrist 14 tanku “Leopard 2” nosūtīšanai uz Ukrainu, un paziņoja, ka ātri izskatīs šo lūgumu. “Mēs izskatīsim pieteikumu ar nepieciešamo steidzamību,” paziņoja Vācijas valdības preses pārstāvis. Vācijas ieroču kontroles noteikumi nosaka, ka valstīm, kas izmanto Vācijā ražotu bruņojumu, jāsaņem Berlīnes atļauja šī bruņojuma nodošanai trešajai pusei.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss vakar paziņoja, ka sabiedrotie var sākt apmācīt Ukrainas spēkus izmantot tankus “Leopard”, lai gan joprojām tiek gaidīts Berlīnes lēmums par to, vai atļaut piegādāt bruņojumu Kijivai. “Es īpaši iedrošinu partnervalstis, kurām ir izvietošanai gatavi “Leopard” tanki, apmācīt Ukrainas spēkus darbam ar šiem tankiem,” pavēstīja Pistoriuss. NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs atzinīgi novērtējis Pistoriusa “skaidro vēstījumu”, “jo pēc lēmuma pieņemšanas par kaujas tanku piegādi būs vajadzīgs zināms laiks, lai tos sagatavotu un apmācītu Ukrainas karavīrus tos izmantot”.
Lēmumu kavē birokrātiskās procedūras
Taču Šolca pārstāvis Stefens Hebestreits izteicies, ka Bērbokas paziņojums neataino lēmumu, kas būtu saskaņots valdībā, atklājot pieaugošās domstarpības koalīcijā šajā jautājumā. Kā skaidroja Hebestreits, jebkurš lūgums par tanku “Leopard” sūtīšanu vispirms ir jāapspriež atbilstoši “iedibinātajām procedūrām” Vācijas federālajā drošības padomē – samazināta formāta ministru kabinetā, kurā ietilpst kanclers Šolcs, ārlietu ministre Bērboka un vēl vairāki ministri.
Kanclera ieilgusī vilcināšanās nosūtīt tankus un publiskā viedokļu sadursme šajā jautājumā ar savas valdības ārlietu ministri ir sarūgtinājusi valdošās koalīcijas citus partnerus. Brīvo demokrātu deputāte Marī Agnese Straka-Cimermane, kas vada Bundestāga Aizsardzības komiteju, nodēvējusi kanclera Šolca negribīgumu rīkoties tanku lietā par katastrofu, atzīmē izdevums “Politico”. Viņa iesaistījās publiskā diskusijā ar Sociāldemokrātu frakcijas līderi parlamentā Rolfu Miceniču, kurš apsūdzēja FDP deputāti “runā, kas var ievilkt mūs militārā konfliktā”.
Cimermane atbildēja Miceničam tvitera vēstījumā, raksturojot viņu kā “vācu ārpolitikas visu galveno neveiksmju simbolu”. Tas izraisīja asu atbildi no SPD līdzpriekšsēdētāja Larsa Klingbeila, kurš mudināja Zaļo partijas un FDP vadību pulcēt savus politiķus valdošās koalīcijas aizstāvībai un izbeigt uzbrukumus kancleram un viņa partijai.
Opozīcija piedāvā veidot citu valdības sastāvu
Vācijas parlamenta lielākā opozīcijas grupa, centriski labējo kristīgo demokrātu un kristīgo sociālistu bloks (CDU/CSU), iesaistījās diskusijā, lai atjaunotu mēģinājumus sašķelt kanclera Šolca valdošo koalīciju.
“FDP un Zaļo partijai jāuzdod sev jautājums, vai viņi grib dalīties atbildībā par šo neveiksmi, kas ir pretī viņu pārliecībai,” teica CDU deputāts Norberts Retgens, kurš vada Bundestāga Ārlietu komiteju, atzīmē laikraksts “Bild”. Konservatīvo partiju bloks, kurš valdīja Vācijā 16 gadus kancleres Angelas Merkeles vadībā, pēc viņas atkāpšanās zaudēja 2021. gada vēlēšanās.
Tagad konservatīvie mēģina sašķelt trīs partiju valdošo koalīciju, īpaši uzsverot domstarpības Ukrainas jautājumā. Opozīcija ir iesniegusi parlamentā vairākas rezolūcijas, mudinot Vāciju sūtīt vairāk smago ieroču, tajā skaitā tanku, Ukrainai. Pagaidām valdošās partijas ir atturējušās sadarboties ar opozīciju, taču sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka arvien vairāk vāciešu atbalsta tanku sūtīšanu Ukrainai.
Konservatīvo bloka vadība izteikusi priekšlikumu FDP uz Zaļo partijai veidot jaunu koalīciju, uzsverot, ka CDU/CSU ir gatavi uzņemties atbildību.
