Spriedze un miers. Rotko centrs vasaras sezonu sāk ar sešām jaunām izstādēm 0
Tikko sesto jubileju nosvinējušais Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ir izcila kultūras telpa ar būtisku ieguldījumu Latgales un visas Latvijas kultūrtelpas kopšanā un starptautisko kultūras sadarbības tīklu aušanā. Piemērs tam, cik jēdzīgi pie labas gribas iespējams izlietot Eiropas naudu un vienlaikus piesaistīt mecenātu finansējumu. Gluži kā citplanētiešu kuģis, kas nosēdies Daugavpilī līdz ar unikālo, daudzu līdz šim nenovērtēto iespēju savām acīm skatīt veselus sešus Marka Rotko oriģināldarbus.
Vasaras sezonu Rotko centrs sācis ar jaunām izstādēm, kuras vienojošā stīga ir spriedzes un miera dažādo sajūtu noskaņu un sajūtu impresijas ļoti atšķirīgu mākslinieku skatījumā.
Vērienīgā kopizstādē to atklāj Latgales radošo profesiju pārstāvji – keramiķi, gleznotāji, grafiķi, fotogrāfi. Autoru vidū – Agra Ritiņa, Aidens Redmeins, Aiva Žūriņa, Aivars Baranovskis, Aivars Bulis, Aivis Pīzelis, Aleksejs Smirnovs, Alīna Petkūne, Anastasija Bikova, Anastasija Dubovska, Anatolijs Kivrins, Andrejs Gorgocs un daudzi citi mākslinieki.
“Gleznojot man ir vajadzīga dabas klātbūtne. Vismaz tuvumā, kaut vai aiz loga. Lai dzirdētu vēju vai jūras šalkas,” kādā intervijā teikusi māksliniece, šī gada jubilāre Maija Bērziņa, kura savu skatījumu uz mieru un spriedzi pauž izstādē “Man patīk”. Arī viņas dzīve cieši saistīta ar Daugavpili, Maija Bērziņa mācījusies Rozentāla skolā un Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļā. Ir Latvijas Mākslinieku savienības un Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedre.
Neapšaubāmi, spilgtākais, iespējams, pat šokējošs piedzīvojums, bet katrā ziņā tāds, ko noteikti nedrīkst laist garām – it sevišķi tiem, kam nebija iespēja redzēt neseno izstādi Rīgas biržā “Boriss Lurje un “No!Art”, – amerikāņu mākslinieka, “No!Art” mākslas virziena pamatlicēja Borisa Lurjes izstāde “Mākslinieks un liecinieks”. “Jaunas robežas… vecas robežas. Vai tiesa, ka pasauli var pamodināt viens vienīgs cilvēks?” Šādi reiz vaicājis ievērojamais mākslinieks, bijušais rīdzinieks, kuram liktenis bija lēmis iziet cauri holokausta šausmām, zaudēt tuviniekus un Ņujorkā kļūt par nozīmīgu personību pasaules mākslas dzīvē.
Pēc tam kad Rotko centrā jau bijusi iespēja skatīt divas lielas Latvijas grafikas mākslas izstādes un pavisam nesen – arī Igaunijas grafikas skati, šoreiz vērtēšanai nodota Dānijā tapusi grafika – 80 Fīnas grafikas darbnīcas biedru vairāk nekā 150 dažādās tehnikās radītie darbi.
“Mēs visi esam bijuši sienas, un visi esam stāvējuši tām abās pusēs. Mūsu ziņā ir izvēlēties, kur būt,” teikusi ungāru keramikas māksliniece Žofja Karšai (1964) par savas izstādes “Soli pa solim” iedvesmas avotiem. “Mans atskaites punkts ir laika ritējuma vizuālā izteiksme,” par saviem darbiem raksta cita ungāru keramiķe – Marta Radiča. Izstādē “Karaliste” viņa centusies paust dualitāti, kas nosaka cilvēka attieksmi pret dzīvi.
Līdz 29. septembrim turpat apskatāmi arī ievērojamās britu mākslinieces abstrakcionistes Džiliānas Eiresas 20. gs. 70. un 80. gados tapušie darbi.
