Spriedze Ukrainas valdībā – Zelenskim ir jābaidās no visām pusēm? Daudziem viņš vairs nepatīk un nav varonis 281
Kamēr Ukrainas militārajā un politiskajā vadībā valda dārdoņa, situācija frontē prasa jaunus risinājumus. Attiecības starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski un armijas priekšnieku Valēriju Zalužniju turpina saasināties. Baumas par nesaskaņām Ukrainas un starptautiskajā presē tiek aktīvi apspriestas jau mēnesi.
Nesen tiešsaistes portāls Ukrainska Pravda publicēja rakstu, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ka Zelenskis devis priekšroku tiešai saziņai ar atsevišķu armijas nodaļu komandieriem, apejot virspavēlnieku Zalužniju. To skaidro ar to, ka Zelenskis vēlētos ātrāku informācijas apmaiņu ar sauszemes spēku komandieri Oleksandru Sirski vai gaisa spēku komandieri Mikolu Oļeščuku. Bet tas izjauc hierarhiju un neļauj Zalužnijam komandēt visu savu armiju, par to aizvadītajā ne’dēlā rakstīja tabloīds Der Spiegel.
Kā vēsta Ukrainska Pravda, savas pēdējās vizītes laikā Kijivā novembra beigās Zalužnijs sūdzējies Pentagona vadītājam Loidam Ostinam par to. Tas esot vēl vairāk saniknojis Zelenski, jo viņam nepatīk nepiederošo personu iejaukšanās viņa komunikācijas stratēģijā ar Rietumu sabiedrotajiem.
Lai gan Zalužnijs nekad nav deklarējis savas politiskās ambīcijas, šobrīd viņš ir vienīgais, kurš varētu konkurēt ar Zelenski valsts prezidenta vēlēšanās.
Saskaņā ar nepublicētu pētnieku grupas “Rating” aptauju, Zelenski šobrīd atbalsta 47,4%, Zalužniju – 30,7%. Vēlēšanu otrajā kārtā starpība būtu vēl mazāka: par Zelenski balsotu 42%, par Zalužniju – 40%.
Šajā kontekstā eļļu ugunij pielēja arī pazīstamais Kijivas mērs Vitālijs Kļičko, kurš ilgstoši strīdējies ar Ukrainas prezidentu. Kļičko intervijā Šveices ziņu portālam “20 minūtes” izteicās par labu Zalužnijam un asi kritizēja Zelenski.
“Es baidos, ka šis iekšējais strīds, kurā nav skaidrs, par ko un pret ko kurš ir, vājinās mūs karā galvenajā frontē. Šo politisko strīdu dēļ mēs varam zaudēt savu sabiedroto atbalstu,” saka 65 gadus vecā Natālija no Kijevas.
Arī militāristi neticīgi vēro notikumus valstī: «Tas ir stulbākais, kas ar mums tagad var notikt. Mēs paši visu iznīcināsim,” komentē 35 gadus vecais karavīrs Antons, kurš tagad atrodas frontē Donbasā. Ukrainas militārajai un politiskajai vadībai tagad galvenokārt jādomā par armiju, viņš piebilst.
Gan paši karavīri, gan viņu tuvinieki runā par steidzamību demobilizēt tos, kuri frontē bez rotācijas ir vairāk nekā gadu.
Ukrainas pilsētās pieaug karavīru radinieku akcijas, kas aicina veikt demobilizāciju. “Armija nav verdzība. Citiem tagad arī jāaizstāv valsts,” ir visizplatītākais aicinājums.
Antons uzskata, ka mobilizētajiem cilvēkiem un viņu ģimenēm ir tiesības zināt dienesta ilgumu, tāpat kā tiesības uz rotāciju un demobilizāciju. Tomēr, pat ja notiktu demobilizācija, jaunais kareivis turpinātu cīnīties savā uzbrukuma vienībā, jo ir personāla trūkums un lieli zaudējumi.
“Saskaņā ar personāla plānu manā vienībā bija jābūt 130 cilvēkiem, tagad ir aptuveni 70, no kuriem seši tiks demobilizēti.” Lai veiktu rotāciju, ir jāapmāca noteikts skaits karavīru. Pēc Antona teiktā, mobilizēto sagatavotības līmenis pēdējā laikā ir ievērojami krities. “Starp jaunpienācējiem bieži ir vīrieši, kurus vienkārši paņēma uz ielas,” viņš saka.
Neskatoties uz mobilizācijas problēmām, Ukrainas armija turpina veikt uzbrukuma operācijas. Tomēr arvien vairāk analītiķu saskata pazīmes, kas liecina par pakāpenisku pāreju uz stratēģisko aizsardzību.
Uz to norāda arī nesenie Ukrainas prezidenta izteikumi, kurš vairākkārt norādīja uz nepieciešamību steidzami būvēt lielus aizsardzības objektus frontē. Tas galvenokārt tiek darīts, lai saglabātu pašlaik ļoti ierobežotos Ukrainas armijas resursus.
Pāreja uz stratēģisko aizsardzību ir piespiedu solis, kas cita starpā ir saistīts ar ASV militārās palīdzības paketes aizkavēšanos.
Ukrainas armija cieš no akūta artilērijas munīcijas trūkuma visā frontes līnijā. “Mūsu vienība taupa uz katru granātu,” situāciju komentēja viens no karavīriem.
Krievija to apzinās un ar visiem līdzekļiem cenšas sēdināt pie sarunu galda Ukrainu, kura šobrīd ir fiziski un morāli vāja, lai panāktu pamieru, kas novestu pie konflikta iesaldēšanas un tālākas Ukrainas teritorijas zaudēšanas. Tajā pašā laikā Krievija uzsāka ofensīvas operācijas vairākos frontes sektoros.
Artilērijas lādiņu trūkumu Ukrainas armija cenšas daļēji kompensēt ar bezpilota lidaparātiem. Ukrainas kaujas bezpilota lidaparāti pirmo reizi tika izmantoti Harkovas apgabala atbrīvošanā.
Atsevišķos frontes posmos joprojām dominē Krievijas bezpilota lidaparāti: “Mana vienība dienā palaiž trīs bezpilota lidaparātus, bet ienaidnieks atbild ar 60,” saka Antons. Pēc karavīra domām, bezpilota lidaparāti nevar aizstāt artilērijas šāviņus, taču pašreizējos apstākļos tie ir viena no efektīvākajām alternatīvām.
