Spriedze Ukrainas austrumos nav mazinājusies 0
Latvija ar lielām cerībām raugās uz to, kā attīstās Minskas vienošanās izpilde, tomēr pēc būtības Ukrainas austrumos daudz nav mainījies – apšaudes turpinās un spriedze nav mazinājusies, uzrunājot klātesošos Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) ikgadējās Latvijas ārējās un drošības politikas “Gadagrāmatas 2020” atklāšanas diskusijā un ieskicējot prognozes 2020.gadam, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Tāpat ministrs norādīja, ka 2020.gads ir sācies vētraini – tikko nosvinot Jauno gadu, jau 3.janvārī “nonācām situācijā, kur Tuvajos Austrumos bijām tuvu nopietnas karadarbības sākumam”.
Ārlietu ministrs pieminēja arī Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kas notiks jau pēc deviņām dienām, uzsverot, ka nākamie 11 mēneši būs nozīmīgi, lai veidotu jaunas attiecības ar Apvienoto Karalisti.
“Šis būs radošs gads, veidojot attiecības ar Lielbritāniju. Mēs strādāsim pie mūsu pozīciju formulēšanas nākotnes līgumu kontekstā un darīsim visu, lai Lielbritānija būtu ciešs ES partneris”, pauda ministrs. Tāpat ministrs norādīja, ka 2020.gadā paredzamas cīņas par Latvijas interešu aizstāvību ES daudzgadu budžeta kontekstā.
Runājot par izaicinājumiem, Rinkēvičs uzsvēra, ka viens no tiem ir “mūsu vēstures telpa”. “Kopš pagājušā gada, redzot, kā attīstās Krievijas amatpersonu un propagandas retorika, mēs redzam, ka notikumi, kas notikuši gan pirms 80 gadiem, gan Otrā pasaules kara sākums, gan Molotova-Ribentropa pakta noslēgšana, kā arī Krievijas oficiālās varas centieni attaisnot noziedzīgās Staļina ārpolitikas veikumu pirms kara – tam nav tikai vēsturiska konotācija. Tam ir ļoti būtiska politiskā un ārpolitiskā slodze,” teica ministrs.
“Raugoties no tāda viedokļa, Saeima izdarīja labu darbu – skaidri formulēja Latvijas nostāju. Mēs esam solidāri ar mūsu Polijas un Baltijas kolēģiem. Domāju, ka šis gads būs cīņa par vēsturisko patiesību, kas patiesībā ir cīņa par nākotni,” norādīja Rinkēvičs.
Ministrs vērsa uzmanību arī uz iekšpolitiskajiem procesiem Krievijā, paužot bažas par rosinājumu noteikt, ka Krievijas likumiem un konstitūcija ir pārāka par starptautiskajām tiesībām.
Tas liekot uzdot jautājumu, vai bija jēga atjaunot Krievijas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un, kā turpmāk Krievija plāno būt daļa no starptautiskās tiesiskās telpas.
“Šie ir jautājumi, kas, mūsuprāt, ir ļoti būtiski un tie noteikti būs mūsu dienaskārtībā attiecībās gan ar Krieviju, gan ANO, gan Eiropas Padomes ietvaros,” uzsvēra ministrs.