Spriedze starp lielvarām. “Tiem, kas vēlas mieru, ir jāgatavojas karam,” ASV met tarifu izaicinājumu Ķīnai 10
Pasaule šobrīd vēro, kā divas globālās lielvaras – ASV un Ķīna – nostājas arvien asākā pretstāvē, ko vēl vairāk saasina ekonomiski un politiski saspīlējumi. ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets nesen paziņojis, ka valsts ir gatava stāties pretī Ķīnai, reaģējot uz Pekinas draudiem, kas sekoja prezidenta Donalda Trampa ieviestajiem jaunajiem tarifiem.
Kā ziņo New York Post, šis konflikts varētu pāraugt kaut ko vairāk par vienkāršu tirdzniecības strīdu, liekot abām pusēm demonstrēt militāru un ideoloģisku apņēmību. Vai pasaule tiešām tuvojas jaunam karam, vai arī tās ir tikai skaļas runas, lai nostiprinātu pozīcijas?
ASV nostāja: Stiprāka atturēšana un gatavība
“Mēs esam gatavi,” televīzijas kanālā Fox News sacīja Hegsets, komentējot Ķīnas paziņojumu, ka tā ir “gatava cīnīties” jebkurā karā. Viņš uzsvēra, ka ASV prioritāte ir saglabāt savu spēku un ietekmi pasaulē, kurā ekonomiski un militāri pieaugošas valstis, tostarp Ķīna, ar atšķirīgām ideoloģijām met izaicinājumu Rietumu dominancei.
“Tiem, kas vēlas mieru, ir jāgatavojas karam,” Hegsets citēja seno romiešu teicienu, piebilstot, ka ASV aktīvi atjauno savu militāro potenciālu un stiprina karavīru garu.
Ministrs norādīja uz Ķīnas straujo militāro attīstību – Pekina ievērojami palielina aizsardzības izdevumus, investē modernās tehnoloģijās un cenšas izspiest ASV no globālās arēnas. “Mēs dzīvojam bīstamā pasaulē,” viņš teica, uzsverot, ka ASV mērķis ir novērst karu, demonstrējot neapšaubāmu spēku. Šāda retorika atspoguļo Trampa administrācijas pieeju – ar stingru roku atbildēt uz jebkuru izaicinājumu, lai saglabātu Amerikas kā pasaules līdera pozīciju.
Tarifu karš kā katalizators
Konflikta pamatā ir Trampa lēmums ieviest jaunus tarifus, kas skar ne tikai Ķīnu, bet arī Kanādu un Meksiku. ASV prezidents noteicis plaša mēroga tarifus importam no šīm valstīm, bet Ķīnai tie dubultoti, sasniedzot vēl nepieredzētu līmeni. Šis solis tiek uzskatīts par mēģinājumu stiprināt ASV ekonomiku un samazināt atkarību no ārvalstu importa, taču tas ir izraisījis asu pretreakciju.
Ķīna, kas jau ilgstoši ir bijusi Trampa administrācijas ekonomisko sankciju mērķis, atbildēja ar nepārprotamu brīdinājumu: “Ja ASV vēlas karu – vai tas būtu tarifu karš, tirdzniecības karš vai cita veida karš – mēs esam gatavi cīnīties līdz galam.”
Pekinas tonis liecina par gatavību ne tikai aizstāvēt savas intereses, bet arī mest tiešu izaicinājumu ASV dominancei, pārvēršot ekonomisko strīdu par globālu varas demonstrāciju.
Ķīnas ambīcijas un militārais potenciāls
Ķīnas militārā un ekonomiskā izaugsme pēdējos gados ir bijusi iespaidīga. Saskaņā ar Starptautiskā Miera pētniecības institūta (SIPRI) datiem, 2024. gadā Ķīnas aizsardzības budžets sasniedza aptuveni 300 miljardus dolāru, padarot to par otru lielāko militāro spēku pasaulē aiz ASV.
Pekina ir modernizējusi savu floti, attīstījusi hiperskaņas raķetes un paplašinājusi kiberkara kapacitāti, signalizējot, ka tā ir gatava stāties pretī jebkuram pretiniekam. Turklāt iniciatīva “Josla un ceļš” apliecina Ķīnas vēlmi nostiprināt savu ietekmi Āzijā, Āfrikā un pat Eiropā, kas tieši konkurē ar ASV interesēm.
Šāda attīstība rada pamatotas bažas Vašingtonā. Analītiķi norāda, ka Ķīnas draudi nav tukša bravūra – valsts ir gatava izmantot savu ekonomisko un militāro varenumu, lai aizstāvētu savas pozīcijas.
