Spriedze dzen spiedienu. Kāpēc tik bīstamas stresa situācijas 2
Daudzi pamanījuši, ka spēcīga satraukuma brīžos mēdz celties asinsspiediens, kas normalizējas, kad kreņķi ir garām. Taču ārsti brīdina: spriedzei ieilgstot, organismā var sākties neatgriezeniskas izmaiņas, bet pēkšņa, ļoti spēcīga stresa situācija dažkārt var beigties pat ar insultu vai miokarda infarktu.
Veselības centra “Vivendi” kardioloģe Vita Vestmane skaidro, ka sirds asinsvadu slimību attīstībā svarīga loma ir veģetatīvajai nervu sistēmai, īpaši tās simpātiskajai daļai. “Veģetatīvā nervu sistēma ir kā starpnieks starp psihiskajām reakcijām un to somatiskajām jeb ķermeniskajām izpausmēm. Tās mērķis ir nodrošināt organisma iekšējās vides pastāvīgumu. Ja cilvēks atrodas pastāvīgā stresā, līdzsvars tiek izjaukts,” norāda ārste. Arteriālā hipertensija ir tikai viena no slimībām, kuras iemesls var būt pārmērīga simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte.
Kaitīgs ir gan ilgstošs stress, gan arī pēkšņa stresa situācija, jo augsta asinsspiediena dēļ var plīst aneirisma – asinsvada paplašinājums, var būt insults, arī miokarda infarkts. Par paaugstinātu asinsspiedienu liecina galvas reiboņi vai sāpes, redzes traucējumi, slikta dūša, smagums sirds apvidū, taču bieži cilvēks pats tā paaugstināšanos nemaz nejūt, tādēļ ļoti svarīgi to regulāri mērīt un noteikt arī kardiovaskulāro risku (to ietekmē smēķēšana, dzimums, vecums, asinsspiediena un holesterīna līmenis), kā arī zināt, vai ģimenē kāds jau nav slimojis ar sirds asinsvadu slimībām. Reizēm asinsspiediena normalizēšanai pietiek ar dzīvesveida pārmaiņām – smēķēšanas atmešanu, sāls daudzuma samazināšanu uzturā u. tml., bet dažreiz kopā ar ārstu jālemj par medikamentu lietošanu.
[wrapintext][/wrapintext]
“Vajag zināt savus stipros un vājos punktus, pārmērīgi neizdzīt sevi. Organizēt dienas, nedēļas un mēneša ritmu. Rast prieku dabā, kustībā un veselīgā ēšanā, elpošanā un pilnvērtīgā miegā. Saprast savu spēju robežas.”
Nepārvarēts psiholoģisks stress var izraisīt organisma somatizāciju. Tas ir psihisks aizsardzības mehānisms, kad apziņai nepieņemamās jūtas izpaužas dažādu fizisku veselības traucējumu veidā, arī kā paaugstināts asinsspiediens.
“Jauniem cilvēkiem bieži konstatē īslaicīgu asinsspiediena paaugstināšanos, kas ir viena no veģetatīvas distonijas pazīmēm. Tas ir viens no pirmajiem signāliem, kas vēsta, ka cilvēks emocionāli ar kaut ko netiek galā,” skaidro psihoterapeite Ilze Sestule. Tā iemesls var būt gan pārāk augstu mērķu noteikšana, gan pārmērīga mācību slodze, gan neatrisināti psihoemocionāli konflikti.
Stresu ikdienā visbiežāk rada attiecības ģimenē, darbā, bailes, nedrošība par nākotni, zaudējumi, piemēram, tuva cilvēka nāve. Psihoterapeite skaidro: tad, ja cilvēks ir emocionāli stabils, elastīgs, viņš kādu laiku pārdzīvo, bet pēc tam pakāpeniski atgriežas normālā dzīvē. Bet daudzi mēdz ilgstoši pakļaut sevi stresam, piemēram, darbaholiķi, kas strādā pārāk garas darba stundas. Psihoterapeite uzskata to par pašdestruktīvu uzvedību (cilvēks kaitē pats sev), jo tādējādi viņš pats neapzināti noved savu organismu līdz slimībai. Šāda uzvedība atkarīga gan no cilvēka personības, kas veidojas jau bērnībā un cieši saistīta ar audzināšanu ģimenē, gan no tā, kā viņš apguvis spēju emocionāli reaģēt, pārvarēt grūtības, gan pienākuma sajūtas. Vieglāk ir tiem cilvēkiem, kas dusmas, sarūgtinājumu, vilšanos un citas emocijas nekrāj sevi, bet “izreaģē”, piemēram, pastāstot apkārtējiem vai kaut vai skaļi aizcērtot aiz sevis durvis.
