“If Apdrošināšanas” galvenā juriste Maija Opmane-Vēbere, skaidrojot notikušo, norādīja – “mēs nevaram uzzināt par cilvēka īpašajiem veselības vai materiālajiem apstākļiem, ja viņš nesazinās ar mums un neatbild uz vēstulēm”. Apdrošinātājs esot sūtījis vairākas ierakstītas vēstules un arī e-pasta vēstules 2012. un 2013. gadā un aicinājis rakstnieci vienoties par risinājumiem ārpustiesas kārtībā. “Visās vēstulēs norādījām, ka, gadījumā ja viņai nav iespējas samaksāt visu regresa summu uzreiz, lūdzam sazināties ar mums, lai rastu veidu, kā sadalīt maksājumus,” saka M. Opmane-Vēbere. 10
Tiesas dokumenti līdz rakstniecei nenokļūst
Iveta Pazare, zvērināta advokāte, kura uzņēmusies sniegt Cimares kundzei juridisko palīdzību un kurai bijusi iespēja izlasīt visus lietas materiālus, noskaidrojusi, ka tiesa Franciskai 2014. gada decembrī uz deklarēto dzīvesvietu esot nosūtījusi prasības pieteikumu, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai, bet 2015. gada vasarā – pavēsti par tiesas sēdi tā paša gada 28. oktobrī. Abās reizēs sūtījumi līdz Cimares kundzei nav nonākuši, un “Latvijas Pasts” tos nosūtījis atpakaļ tiesai. Nav zināms iemesls, kāpēc adresāts šīs vēstules nav saņēmis. Rakstniece apgalvo, ka lielākoties esot mājās un, iespējams, ka paziņojumi no pasta ierasties pēc vēstulēm pazuduši kaut kur starp neskaitāmajiem reklāmu materiāliem, ar kuriem regulāri tiekot piebāzta viņas pastkastīte.
Ja tiesa šīs vēstules ir saņēmusi atpakaļ, tad tai nav uz šo faktu jāreaģē, jo to pieļauj Civilprocesa likums.
“Likums noteic – ja tiesas dokumenti nosūtīti uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi, tad neatkarīgi no tā, vai adresāts ir vai nav saņēmis prasības pieteikumu un pavēsti par ierašanos uz tiesu, kā arī neatkarīgi no tā, vai tiesai šīs vēstules ir nosūtītas atpakaļ, un tiesa redz, ka sūtījums nav saņemts, tiek prezumēts, ka adresāts sūtījumu ir saņēmis. Tātad formāli skaitās, ka atbildētāja ir informēta, bet reāli viņai nav pat nojausmas, ka pret viņu ir sākts tiesas process. Likums ļauj tiesai taisīt aizmugurisku spriedumu, ja atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību, nav ieradies uz tiesas sēdi un nav paziņojis par neierašanās iemesliem. Bet tādā gadījumā tiesai bija atbildētājai obligāti jānosūta spriedums ierakstītas vēstules veidā. Pārliecinājos, ka tas nav izdarīts, jo apliecinājuma par to lietas materiālos nebija, un tā jau ir nopietna tiesas kļūda. Spriedums ir nosūtīts tikai apdrošināšanas kompānijai “If”, jo tā to pieprasīja. Ja Cimares kundze būtu saņēmusi spriedumu, viņa varētu 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna,” skaidroja juriste, piebilstot, ka tiesu izpildītājs saņem jau spēkā stājušos spriedumu un viņam nav tiesību vērtēt, cik tas ir pamatots. “Tiesu izpildītājiem spriedums ir obligāts, taču Cimares kundzes gadījumā tomēr būtu iedarbināms arī cilvēcīgais faktors,” atzina advokāte.
