Ārste, stažējusies Anglijā 7
Inese Cēbere Ašfordā nodzīvoja no 1998. gada līdz 2010. gada rudenim. Tagad dzīvo Liepājā un strādā savā ģimenes ārstes praksē. Galvenais atgriešanās iemesls – vēlme pēc dzīves latviešu sabiedrībā un kultūrvidē.
Daudz ārstu pēc studiju beigšanas devušies strādāt uz ārvalstīm par daudzkārt lielāku atalgojumu. Arī liepājniece Inese Cēbere pēc Medicīnas akadēmijas absolvēšanas 12 gadus strādāja Anglijā, līdz izlēma atgriezties dzimtajā Liepājā. No sākuma viņa bija neatliekamās palīdzības ārste Liepājas Reģionālās slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, bet tagad Inesei ir sava ģimenes ārsta prakse Liepājas slimnīcas telpās.
Viņa stāsta: “Pirmoreiz uz Angliju aizbraucu 1997. gadā. Tad vēl mācījos rezidentūrā par infekcionisti un strādāju Latvijas Infektoloģijas centrā. Konkursa kārtībā saņēmu stipendiju un vienu gadu studēju Oksfordas universitātē. Pēc atgriešanās Latvijā nevarēju atrast darbu savā profesijā un sāku strādāt ziņu aģentūrā BNS par ziņu tulku, bet tad saņēmu uzaicinājumu atgriezties Anglijā, tajā pašā Oksfordas universitātē zinātnieku grupā, kas nodarbojās ar AIDS vakcīnas izstrādi un pētniecību. Pēc tam izlēmu, ka darīšu visu, lai būtu ārste Anglijā. Tā kā Latvija tad vēl nebija Eiropas Savienībā, man bija jānokārto eksāmeni. Mana pirmā darbavieta bija kādā no reģionālajām slimnīcām Dienvidanglijā, Kentas apgabalā Ašfordā. Ģimenes medicīnas rezidentūrā bija jānokārto trīs iestājeksāmeni, ar kuriem es lieliski tiku galā. Beidzot rezidentūru, es kļuvu par Ģimenes ārstu karaliskās kolēģijas locekli. Tas ir goda nosaukums un arī kvalifikācija, bez kuras Anglijā par ģimenes ārstu strādāt nevar. Trīs prestižākās profesijas tur ir jurists, policists un ģimenes ārsts.
Ārstu ikdiena Anglijā un Latvijā atšķiras ne tikai samaksas ziņā, bet arī ar darba apjomu – ģimenes ārsts tur ļoti daudz strādā. Ārsta prakse ir atvērta desmit stundas dienā. Iemaņas, ko guvu Anglijā, man ļoti noderēja, veidojot savu ārsta praksi Liepājā. Pirmkārt, jaunās medicīniskās iekārtas, kas nonāca Liepājas slimnīcā, es jau pazinu un pratu izmantot, jo biju ar tām strādājusi. Otrkārt, lieliski biju apguvusi pacientu apkalpošanas kultūru un zināju, kā pacients uztver ārstu un kā panākt vislabāko sadarbības veidu un ārstēšanas iznākumu. Treškārt, mani interesē starptautiskā profesionālā mediķu vide, labprāt dodos uz konferencēm, semināriem ārpus Latvijas. Angļu valodas zināšanas man lieliski noder, piedaloties starptautiskos pasākumos. Piemēram, šogad oktobra vidū piedalījos Pasaules ārstu kongresā Korejā.
Anglijā man bija arī ģimene, bet mēs ar vīru izšķīrāmies, jo viņš, būdams anglis, nebija ar mieru turpināt kopdzīvi Liepājā. Vīrs nesaprata, kāpēc gribu braukt prom no tik labas valsts kā Anglija. Man patīk dzīvot Liepājā, patīk būt mājās. Brīvos brīžus pavadu kopā ar sešgadīgo meitiņu Katrīnu. Piemēram, mēs ejam uz jūrmalu barot kaijas. Man patīk apmeklēt vietējos kultūras pasākumus. Anglijā daudz kas man nešķita pieņemams. Piemēram, savstarpējo attiecību kultūra. Tur katrs cilvēks pārāk daudz domā par sevi, nevis par kopējo labumu. Arī iespējas apmeklēt koncertus, teātrus, izstādes tur bija daudz plašākas, bet man vajadzēja tieši to kultūru, kas ir Latvijā. Man pietrūka savu cilvēku, latviešu valodas un visa pārējā. Un šis iztrūkums manī nevis mazinājās, bet ar katru gadu pieauga. Tāpēc tas ir likumsakarīgi, ka tagad jau četrus gadus dzīvoju Liepājā un ārstēju liepājniekus.
