«Sprīdis» turpinās un meklē sabiedrotos. Saruna ar Ingu Šīnu 0
Ir noslēdzies Rietumu bankas Labdarības fonda (RBLF) un mūsu laikraksta kopīgi rīkotā konkursa “Sprīdis labākai dzīvei” ceturtais gads. Gan par šo projektu, gan citiem RBLF labajiem darbiem sarunājos ar fonda valdes priekšsēdētāju INGU ŠĪNU.
– Kā vērtējat RBLF un “Latvijas Avīzes” sadarbību?
– Šis kopprojekts ar “Latvijas Avīzi” – “Sprīdis labākai dzīvei” – ir ne tikai jauka tradīcija, bet arī viens no Rietumu bankas labdarības fonda “enkura” projektiem. Četru gadu laikā esam atbalstījuši ne vien ap 80 patiesi vērtu projektu, bet arī iepazinuši gaišus un nesavtīgus cilvēkus, kuri ir ieinteresēti savas pilsētas, pagasta attīstībā, nedomājot – kas man par to būs. “Sprīdis” ir palīdzējis dziļāk izprast sabiedrības vajadzības un izveidot ilglaicīgu sadarbību ar pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, internātskolām un sabiedriski aktīviem cilvēkiem visā Latvijā. Esmu pateicīga ikvienam, kurš piedalījies šā projektu konkursa īstenošanā – projektu ierosinātājiem, “Latvijas Avīzes” darbiniekiem un tiem, kuri novērtē un bauda atbalstīto ieceru augļus pat visattālākajās Latvijas vietās – izremontētu klasi nelielā lauku skolā, aprīkotu jaunu kabinetu, iegādātu sporta inventāru, lauku ciemata pamestajā centrā uzstādītu rotaļu laukumu, kur pulcēties māmiņām ar bērniem un skolēniem, pensionāru biedrībai nopirktu veļasmašīnu. Visvairāk palīdzību novērtē gados vecāki ļaudis, kas paši par sevi vairs nespēj tik labi parūpēties.
Prieks strādāt ar projektiem, kuros idejas autors spējis piesaistīt arī vietējos spēkus – skolas, vecākus, pašvaldības. Kaut arī viņu iesaistīšanās naudas ziņā parasti ir neliela, tomēr tas liecina – projekts ir vajadzīgs, un šie cilvēki uzņemas atbildību par tā izdošanos.
Labs piemērs ir Cēsu, Vaiņodes, Rudbāržu internātskolu direktori, kuri savā darbā ieliek sirdi un dvēseli. Par projektam piešķirto naudu viņiem izdodas izdarīt krietni vairāk, darbos sev līdzi iesaistot arī audzēkņus un stingri kontrolējot katru iztērēto santīmu.
– Pērn ierosinājāt konkursa projektu gala vērtējumu nodot sabiedrības rokās – balsojums noteica, kuri projekti taps īstenoti. Kā vērtējat sabiedrības līdzdalību?
– Ļoti pozitīvi. Cilvēki balsoja (vai arī nebalsoja, ja uzskatīja, ka šis projekts nav īstais), jo zināja gan vietējos apstākļus, gan projekta nepieciešamību, gan arī iespējamo tā īstenotāju. Liels paldies visiem vairāk nekā 11 000 cilvēku, kas iesaistījās balsojumā un galu galā izvirzīja labākos un nepieciešamākos projektus, kam RBLF piešķīra līdzekļus. Būtiski arī, ka šāds balsojums padara projektus plašāk zināmus. Projekta realizētāji runā ar apkārtējiem cilvēkiem, pašvaldībām, vietējiem laikrakstiem, aicina balsot, informē par iecerēto projektu. Mēs ceram, ka arī turpmāk sabiedrība atbalstīs, piemēram, internātskolu vai bibliotēku, kuras projekts ir izvirzīts balsošanai. Un ticam, ka pat tad, ja kāds projekts negūs mūsu finansējumu, cilvēki, uzzinot par šīm vajadzībām, palīdzēs savu iespēju robežās.
Esmu priecīga, ka arī attālākajos Latvijas novados ir daudz enerģisku, zinošu, profesionālu cilvēku, kuri gatavi uzņemties iniciatīvu, saskatīt akūtākās vajadzības, rakstīt projektus, piesaistīt līdzekļus, saliedēt cilvēkus mērķa sasniegšanai.
– Vai konkurss “Sprīdis labākai dzīvei” turpināsies arī šogad, un kādas būs tā prioritātes? Kad jāsāk rakstīt projektus?
– Jā, fonda dibinātājs – Rietumu banka un fonda valde ir pieņēmusi lēmumu turpināt projektu arī šogad. Konkursa nolikums tiks publicēts kā parasti – februārī vai martā. Arī konkursa mērķi un prioritātes nav mainījušās – palīdzēt cilvēkiem rajonos un pilsētās, kas nebauda Rīgas spozmi un uzmanību, ar “Latvijas Avīzes” palīdzību sasniegt visus Latvijas iedzīvotājus, visus reģionus un palīdzēt tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Īpaši gribētos, lai konkursā piesakās tie, kuriem neviens nepalīdz, kur nav pieejamas Eiropas naudas vai citi finansējumu avoti. Kā piemēru varu minēt biedrību “Svētelis” Jelgavā, kur uz brīvprātības pamata strādā fantastiski cilvēki, kas palīdz trūkumā nonākušiem bērniem, dažkārt pat studentiem. Tur vienmēr var dabūt siltu ēdienu, saņemt labdarībai ziedotas drēbes un mantas, padarīt kaut ko interesantu (zīmēt, adīt, meistarot). Biedrība “Svētelis” ir atjaunojusi veco ēku, kur tagad ir patīkami iegriezties. Fonds jau vairākus gadus sadarbojas ar “Svēteli”, brauc ciemos.
Joprojām saņemam vairāk interesantu un vajadzīgu projektu, nekā spējam atbalstīt. Mūsu bankai nav filiāļu tīkla Latvijā, tādēļ ar “Latvijas Avīzes” palīdzību ļoti gribētos atrast kādu sadarbības partneri, kompāniju ar filiālēm vai darbību visā Latvijā, ar kuru mēs varētu kopīgi darboties. Tad varētu gan finansēt vairāk projektu, gan arī labāk pārzināt vietējās vajadzības. Lielās un mazās reģionu kompānijas – pievienojieties! Darīsim kopā labus darbus!
– Šogad 13. aprīlī Rietumu bankas Labdarības fonds atzīmēs piekto darbības gadskārtu. Konkurss “Sprīdis labākai dzīvei” nebūt nav vienīgais, pastāstiet, lūdzu, arī par citiem fonda atbalstītajiem projektiem!
– Jā, 13. aprīlī fondam apritēs pieci gadi. Paldies fonda dibinātājam – Rietumu bankai un it īpaši bankas akcionāram un Fonda padomes priekšsēdētājam Arkādijam Suharenko, kurš vienmēr saka: “Ja man ir, es vienmēr dalīšos ar tiem, kam nav.”
Šo piecu gadu laikā fonds ir finansējis projektus par gandrīz diviem miljoniem eiro. Gadā saņemam un izskatām ap 1000 projektu. Ir gan pavisam mazi projekti 100 latu apjomā, gan tādi, kuru izmaksas rakstāmas vairākām nullēm, tos finansējam sadarbībā ar partneriem.
Esam rīkojuši vasaras nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām, izglītojošas un izklaides ekskursijas maznodrošināto ģimeņu bērniem no reģioniem, palīdzējuši internātskolām, bērnunamiem un sociālās aprūpes centriem, papildinājuši bibliotēku grāmatu bāzi un mūzikas skolu instrumentu krājumus, atbalstījuši grāmatu izdošanu, veicinājuši jaundzimušo veselības aprūpi daudzās Latvijas slimnīcās, veidojuši rotaļu laukumus, atbalstījuši pensionāru biedrības… Esam palīdzējuši teātriem, muzejiem, bibliotēkām, izstādēm. Vairākus gadus finansējam bezmaksas Leļļu teātra izrādes, kas Ziemassvētkos dodas uz reģioniem. Ļoti laba sadarbība ir izveidojusies ar Mākslas muzeju. Palīdzam arī visām reliģiskajām konfesijām gan lielos darbos – remontdarbi, restaurācija, ērģeļu un vitrāžu atjaunošana, gan baznīcu labdarības virtuvēm, kas ir daudzu cilvēku atbalsts un glābiņš grūtos laikos. Sadarbībā ar Rīgas domi tapis liels bērnu rotaļu laukums Mežaparkā un Pāvula Jurjāna mūzikas skolas otrā ēka, kas tika pilnībā renovēta un pielāgota skolas vajadzībām, lai skolā varētu mācīties vairāk mūziku mīlošu bērnu.
– Kuri RBLF projekti jums snieguši vislielāko gandarījumu?
– Ilgu laiku organizējām ekskursijas uz Dabas muzeju bērniem ar dzirdes traucējumiem un nodrošinājām viņiem surdotulkojumu. Arī īpašas izbraukuma ekspozīcijas ar surdotulku uz vietām un centriem, kur ir cilvēki ar dzirdes traucējumiem. Šis projekts man ir ļoti tuvs.
Gaišas izjūtas pārņēma pēc projekta Jūrmalā, bērnu dienas centrā. Aizvedām bērnus no maznodrošinātām un nelabvēlīgām ģimenēm uz lielveikalu “Spice”. Iedevām viņiem dāvanu kartes, lai varētu nopirkt mācību lietas skolai, apģērbu, apavus. Kā viņi priecājās! Daži pirmo reizi bija lielveikalā, turklāt ar naudu. Taču vēl lielāks pārsteigums sagaidīja mūs – fonda cilvēkus, kad šie bērni Ziemassvētkos sarīkoja mums koncertu “Labajiem eņģeļiem”. Bērnu paldies bija tik aizkustinošs!
– Šogad Rietumu banka svinēs 20. jubileju. Kā banka uzsāka labdarības ceļu un izvēlējās tās virzienus?
– Nekādu pompozu svinību nebūs. Toties jubilejas gadā ir plānots labdarības un atbalsta projektiem novirzīt vairāk līdzekļu nekā iepriekš. Jau desmit gadus banka nodarbojas ar labdarību sistēmiski un pārdomāti. Līdz tam ziedojumi tika veikti bez kāda īpaša plāna, programmas, sistēmas vai definētiem atbalsta mērķiem, un arī kopējais labdarībai veltītais budžets bija krietni mazāks nekā tagad.
2002. gadā bankas akcionāri un valde pieņēma lēmumu par godu bankas 10 gadu jubilejai atvēlēt 10 000 latu kādam labdarības projektam. Bet kādam? Lai izvēlētos projektu, tika izveidota sabiedriska žūrija, kurā piedalījās gan bankas pārstāvji, gan arī sabiedrībā cienījami cilvēki. Tomēr atbalsta virziens tika izvēlēts nejauši. Kādas mūsu bankas darbinieces dēls pēc negadījuma nonāca Bērnu slimnīcas neiroķirurģijas nodaļā. Tad arī uzzinājām, cik sliktā stāvoklī atrodas šī slimnīca. Toreiz slimnīcai vēl nebija tik daudz palīgu un ziedotāju. Divos gados par Rietumu bankas līdzekļiem izremontēja gan neiroķirurģijas nodaļas palātas, gan māsu istabas – kopā ap 70% telpu.
Vairākus gadus pēc kārtas Rietumu bankas galvenais atbalsta mērķis medicīnas jomā bija Bērnu slimnīca, vēlāk palīdzējām arī reģionālo slimnīcu bērnu nodaļām, Katastrofu medicīnas centram. Esam palīdzējuši internātskolām, sociālajiem centriem. Katru gadu labdarībai novirzītās summas tikai pieauga.
Tad arī noteicām galvenās atbalsta prioritātes: medicīna un galvenokārt – bērnu medicīna; atbalsts bērniem – bāreņiem, invalīdiem un no trūcīgām un nelabvēlīgām ģimenēm; sociāli nozīmīgi projekti; kultūra. Šīs prioritātes fonds ir saglabājis arī pašlaik.
Lielu gandarījumu sniedz ikgadējā prēmiju pasniegšana Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas māsām. Vismīļākās un labākās māsiņas katru gadu izvēlas slimnīcas mazie pacienti, viņu vecāki, radinieki un Māsu padome. Rietumu bankas Labdarības fonda rīkotās akcijas mērķis ir celt šīs profesijas prestižu, neaizmirstot, ka tieši no viņām ir atkarīga slimo bērnu aprūpe un izveseļošanās.
Uzziņa 2011. gada konkursā “Sprīdis labākai dzīvei” RBLF atbalstīja šādus projektus: * medicīnas aparāta iegāde jaundzimušajiem Vidzemes slimnīcā Valmierā, * bezmaksas sabiedriski pieejama sanitārā mezgla izbūve Kuldīgas Sv. Annas baznīcā, * trenažieru telpas izveide Vaiņodes internātpamatskolā, * pludmales volejbola laukuma ierīkošana Kandavā, * sporta zāles remonts Gulbīšu vidusskolā Gulbenes novadā, * bērnu rotaļu laukuma ierīkošana Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā.
|
