Sprīdi zem nabas… Par vīrieša intīmo veselību 0
Puikas neraud, puikas pacieš… Izaug lieli un atkal cieš. Bet veltīgi! Ir situācijas, kad sāpju gadījumā nepieciešama tūlītēja palīdzība, īpaši intīmajā ķermeņa daļā.
Konsultēja medicīnas sabiedrības “ARS” urologs Ivars Smiltens.
Lai novērstu sāpes, ir jānoskaidro iemesls un jānovērš cēlonis. Tas var būt saistīts ar dažādām orgānu slimībām vai nervu vadīšanas traucējumiem. Bet izmeklējumos sāpju iemeslu var arī neatrast. Tad ārstēšana der tikai sekām – simptomu novēršanai. Tādas sāpes ir saistītas ar kancerofobiju – bailēm no vēža. Ja ārsts pēc visiem izmeklējumiem secina, ka nekas neliecina par audzēju un par to pārliecina arī pacientu, sāpes mazinās vai pāriet pavisam.
Grūti paciešamas ir nierakmeņu lēkmes. Tas ir kā organisma sauciens pēc skābekļa, jo rodas spazmas asinsvados, tādēļ pieplūst mazāk asiņu un līdz ar to mazāk arī skābekļa. Izmeklējuma metožu ir daudz: urīna analīzes, ultrasonogrāfija, datortomogrāfija… Likvidējot nierakmeņus, var novērst arī sāpes.
Kā labdabīgas prostatas hiperplāzijas jeb priekšdziedzera adenomas komplikācija mēdz būt akmeņi urīnpūslī. Šajā gadījumā sāpes saistītas ar urināciju, bieži strūkla spēji apraujas, mainās arī krāsa, bet analīzēs redzams asiņu piejaukums. Nepieciešams ultrasonogrāfijas un datortomogrāfijas izmeklējums.
Sāpes oliņās var būt neatkarīgi no vecuma. Tās ir diezgan grūti ārstējamas un bieži rodas urīnceļu iekaisumu vai labdabīgas prostatas hiperplāzijas ietekmē. Ja sāpes izraisa iekaisums, tad ir arī apsarkums, izteikta jutība kustību laikā, iekaisusī oliņa vai abas pietūkst. Meklējot cēloni, jauniem vīriešiem veic seksuāli transmisīvo slimību izmeklējumus.
Dažādos vecumos pēkšņas akūtas sāpes oliņās var būt, tām negaidīti sagriežoties ar savu sēklas saiti. Nav skaidri zināms, kādēļ tā notiek, taču nav šaubu, ka šajā situācijā nepieciešama ātra rīcība un steidzama operācija.
Dažkārt var sāpēt tikai viena oliņa, un šo diskomfortu izraisa paplašinātas vēnas un pretēja asins plūsma sēkliniekā. Lai par to pārliecinātos, nepieciešams ultrasonogrāfijas izmeklējums un dažreiz pat operācija. Šis veselības traucējums ir vienīgais attaisnojums, kādēļ pieļaujama ciešas, bet ne spiedošas apakšveļas valkāšana.
Diemžēl arī ļaundabīgie audzēji nemet līkumu oliņām, tādēļ vēlams reizi 3 – 6 mēnešos veikt pašizmeklēšanu un iztaustīt, vai tajās nav iepriekš nebijuši blīvi veidojumi. Diemžēl sēklinieku vēzis ir ļoti agresīvs un strauji augošs. Apvienojot lietderīgo un patīkamo, oliņu iztaustīšanu var veikt kopā ar partneri kā savdabīgu erotisku spēli. Starp citu, izteikts diskomforts var būt pēc ilgstošas atturēšanās no dzimumdzīves! Ja ir aizdomas par audzēju, ir jāveic hormonu analīzes, ultrasonogrāfija. Ja tās, par nelaimi, apstiprinās, nepieciešama kompleksa ārstēšana.
Ja nav citu diagnožu, var gadīties, ka sāpes oliņās izstarojas no muguras, tāpēc ir jāapmeklē traumatologs vai vertebrologs. Taču arī seksuāli traucējumi (pārtraukts dzimumakts, nenotikusi ejakulācija uzbudinājuma gadījumā) mēdz izraisīt tādu pašu diskomfortu.
Pārāk cieša, pieguloša apakšveļa un šauras bikses arī rada nepatīkamas sajūtas sēklinieku apvidū.
Dzimumlocekļa sāpes ir retākas, taču dažkārt erekcijas laikā mēdz rasties tā nedabiska izliekuma dēļ (Peirona slimība). Ārstēšanu sāk ar medikamentiem, taču, ja nav cerētā rezultāta, nepieciešama operācija.
Ja sašaurināta priekšādiņa, ko nevar pietiekami atvilkt (šo stāvokli sauc par fimozi), to var traumēt, radot sāpes un piepampumu. Konstatējot šādu stāvokli pēc dzimumakta vai apmazgāšanās, priekšādiņa pēc iespējas drīzāk jāatbīda, lai tā atkal pārklāj locekļa galviņu, un jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista. Pretējā gadījumā tas var notikt erekcijas laikā, un tad būs daudz nepatīkamāk. Ja priekšādiņa neklausa, rada diskomfortu un sāpes, 4 – 6 stundu laikā vēlams nokļūt pie urologa, lai nerodas iekaisums un audu atmiršana. Diemžēl šis ir objektīvs iemesls, lai veiktu apgraizīšanas operāciju.
Īsa priekšādiņas saitīte izraisa ne mazākas sāpes, un dzimumakta laikā var pat pārtrūkt. Protams, plīsuma vieta ar laiku saaug, rodas rēta, bet katrā nākamajā reizē tā rada papildu problēmas. Tādēļ ķirurģiski to iespējams pagarināt.
Sāpes urīnizvadkanālā var būt un arī nebūt saistītas ar urinācijas traucējumiem. Seksuāli aktīviem vīriešiem iespējamais iemesls – seksuāli transmisīvās slimības, vecākiem kungiem – labdabīga prostatas hiperplāzija vai urīnceļu infekcijas. Anatomisko atšķirību dēļ vīriešiem urīnceļu sistēmas iekaisumi ir krietni retāk nekā sievietēm, taču nav identificējami bez papildu izmeklējumiem. Tādēļ diagnozes precizēšanai nepieciešama urīna analīze, prostatas specifiskā antigēna noteikšana, ultrasonogrāfija, digitālā rektālā izmeklēšana.
SVARĪGI • Pie ārsta obligāti jādodas, ja vienlaikus ar sāpēm ķermeņa lejasdaļā ir paaugstināta temperatūra, urinācijas traucējumi vai diskomforts turpinās jau nedēļu. Noteicoša ir arī sāpju intensitāte. • Vispirms jāapmeklē ģimenes ārsts, kurš nozīmēs analīzes un varbūt arī citus izmeklējumus, jo diagnozes uzstādīšanai urologam šie dati būs nepieciešami tik un tā.
|
