Krāšanas trakums 2
V. Orlova sprēslīcas pabijušas daudzās izstādēs visā Latvijā. Pašam vislabāk patikusi viena no tām, kas sarīkota Kocēnos. “Žēl, ka man neienāca prātā pieteikt Ginesa rekordu, taču es tāpat biju priecīgs,” joko kolekcionārs. Latvijas mērogā V. Orlova kolekcija ir novērtēta bez īpaša pieteikuma – 2001. gadā viņam piešķirta Lielā folkloras balva.
Pēdējā laikā kolekcija gan vairs netiek papildināta. “Neredzu jēgu, jo kur gan šitās pašas liks, kad manis vairs nebūs. Saules muzejā ir apskatāmas kādas simt. Vienu laiku tur atradās visas, taču, muzejam mainot telpas, vairs nebija tik daudz vietas,” stāsta kolekcionārs. Viņš ielicis avīzē sludinājumu, ka tie, kas pie viņa atnāks Muzeju naktī, dabūs sprēslīcu par velti. Ieradušies kādi 15 interesenti. Daudzas uzdāvinājis folkloras kopai “Pūrs” un atdod visiem, kas vēlas.
Seniors atzīst, ka kolekcionēšana ir gluži kā narkotiku lietošana. Viņam ir arī leļļu kolekcija. Pats sevi mierinājis, ka pīpējot iztērētu vairāk naudas nekā pērkot lellītes. Turklāt V. Orlova krājumos ir arī kaklasaites, dažādi zirgu atveidi un markas.
Lepnums par tautastērpu
Līgo svētkos V. Orlovs uzvelk paša darinātu seno latgaļu tautastērpu, kas tapis pēc seno Ģūģeru kapulaukā atrastiem fragmentiem. Arī tautiskos zābakus gatavojis pats.
Valdis lepojas ar savu latgalisko izcelsmi. “Vārdiem “Latvija” un “Latgale” ir viena sakne. Zemgaļi aizgāja pie lietuviešiem, kurši – pie prūšiem, līvi draudzējās ar igauņiem, bet latgaļi nosargāja Latviju no austrumnieku iebrukuma,” viņš lepni stāsta.
Orlova kungs bijis vairāku folkloras kopu dalībnieks, ar tām izbraukājis Eiropas valstis līdz pat Portugālei un piedalījies visos starptautiskajos festivālos “Baltica”, izņemot pēdējos divus. Etnogrāfiskajos ansambļos viņš bijis galvenokārt bungotājs, un bungas, kā arī citus instrumentus gatavojis pats, kā sacīts tautasdziesmā: “No celmiņa bungas taisu,/ No zariņa stabulītes.” Pirmās stabules tapušas jau bērnībā, septiņas vasaras ejot ganos, kur viņa labākie draugi bijuši sunītis, grāmata un nazītis. Vēlāk viņš mūzikas instrumentu gatavošanai izmantojis arī dzīvnieku stobrkaulus un citus izejmateriālus.
Seniors joprojām apmeklē Slampes folkloras kopas “Pūrs” mēģinājumus, lai gan gājienos gados krietni jaunākajiem dalībniekiem vairs netiekot līdzi.
