Lielas, mazas ar punktiem un bez 0
Jau sen gribēju noskaidrot, kā tur ir – lilija ir baznīcas puķe – skaidrības un nevainības simbols, bet tā bija iededzināta nerātnelei lēdijai Vinterei uz pleca, kā lasāms Aleksandra Dimā “Trīs musketieros”.
– Tā jau nav lilija! To sauc par franču liliju, bet mūsu valodā tas ir īriss, purva īriss, – skaidrību vieš slavenais liliju selekcionārs Guntis Grants. Dzimis, audzis rīdzinieks, bet, kad bērnībā mammas dārziņā pirmo reizi ieraudzījis baltās karaliskās lilijas, tas bijis maģiski. – Neko tādu agrāk nebiju redzējis, – spilgto mirkli atceras selekcionārs.
Kā mainījusies liliju mode?
– Ir mazā modīte – vienu gadu cilvēki vairāk grib dzeltenas lilijas, citu gadu – rozā, tad raibas. Bet tas nāk un iet. Nemainīga ir vēlme pēc dažādības. Cilvēki, kam ir dārzi, grib lielas, mazas, sarkanas, baltas, ar punktiem, bez punktiem, vārdu sakot, visvisādas lilijas. Dažiem no liliju smaržas sāp galva, tālab grib iegādāties tikai nesmaržīgās. Citi uzskata – nesmaržīgās vispār nav nekādas lilijas. Vēl citi ir martagonliliju fani. Vecajai lillā šķirnei, ko visi zina, tagad nāk klāt jaunas – tumšsarkanas, gandrīz melnas, ķirškrāsā, dzeltenas, oranžas, ar un bez punktiem, ar un bez putekšņiem. Bet martagonliliju selekcija ir ļoti lēns process, tās grūti izaudzēt, jo ilgi aug. Martagonliliju sīpoliņus esmu pircis pat par 50 dolāriem no Kanādas, ASV, Anglijas liliju audzētājiem, – stāsta Guntis Grants.
