Karš Kalnu Karabahā: bīstamība ir tajā, ka aiz karojošajām pusēm stāv Krievija un Turcija 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Analītiķi min, vai svētdien ar sen nepieredzētu niknumu uzliesmojušais karš uz Azerbaidžānas un pašpasludinātās Kalnu Karabahas robežlīnijas ir tikai kārtējā savstarpējo spēku iztaustīšana vai tomēr sākums pilna mēroga reģionālam karam, kas izvērstos par vērienīgāko militāro sadursmi bijušās PSRS teritorijā kopš padomju sistēmas sabrukuma.
Simtiem kritušo
Nav skaidrs, kurš šoreiz pirmais sāka šaut, taču tas vairs nav tik svarīgi, jo konflikts gruzdējis teju 30 gadu un neviena no pusēm to nekad īsti nav mēģinājusi slāpēt.
Par karadarbības gaitu ir pretrunīgas ziņas.
Kaujas notiek starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas republikas teritorijā, kuru kā patstāvīgu valsti nav atzinusi pat ne ciešākā sabiedrotā Armēnija. Iespējams, Azerbaidžāna ilgāku laiku plānojusi vērienīgu uzbrukumu, taču pagaidām nešķiet, ka tas nes īpašus panākumus.
Cīņas notiek stratēģiski svarīgāko augstieņu robežzonā dēļ. Nozīmīgos apjomos lietā liek artilēriju, bruņutehniku, pilotējamo un bezpilota aviāciju. Abas puses steidz demonstrēt internetā pārsvarā no bezpilotu lidaparātiem uzņemtus iespaidīgus kadrus, kuros redzama pretinieka kaujas tehnikas iznīcināšana.
Pretinieki apmainās apsūdzībām apdzīvotu vietu apšaudē. Apšaudīta arī Kalnu Karabahas galvaspilsēta Stepanakerta, kuras iedzīvotāji nakti uz pirmdienu pavadīja patvertnēs.
Sniedzot ziņas par pretējās puses zaudējumiem, statistika, pēc visa spriežot, tiek krietni pārspīlēta. Kalnu Karabahas armēņu pārstāvji pirmdien apgalvoja, ka kaujās iznīcināti ap 370 azerbaidžāņu karavīru, Azerbaidžānas – ka 550 armēņu karotāju.
Kalnu Karabaha otrdien apstiprināja 84 kritušos, bet ap 200 ievainoto evakuēti tālāk uz hospitāļiem kaimiņu Armēnijā. Visām Armēnijas slimnīcām uzdots pārtraukt plānveida medicīniskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem un sniegt to tikai akūtos gadījumos.
Azerbaidžāna par saviem zaudējumiem nerunā, taču apgalvo, ka divu dienu laikā apšaudēs no armēņu puses pierobežas ciemos nogalināti septiņi un ievainoti aptuveni 30 civiliedzīvotāju.
Tikmēr analītiķi cenšas izkalkulēt dzīvā spēka zaudējumus, balstoties iepriekšējo gadu statistikā. Piemēram, 2016. gada aprīļa kaujās tikai pirmajā dienā vien gāja bojā ap 70 cilvēku. Šoreiz karadarbības mērogi ir iespaidīgāki, tādēļ lēš, ka svētdien, konflikta sākumā, dzīvības abās pusēs varēja zaudēt ap 100 cilvēku. Kopējais kritušo skaits trijās dienās tātad mērāms simtos.
Armēnijā un Azerbaidžānā ir ieviests karastāvoklis. Armēnijā un Kalnu Karabahā izsludināta vispārējā mobilizācija, Azerbaidžānā – daļēja. Atsevišķās Azerbaidžānas pilsētās un reģionos izsludināta komandantstunda.
Paplašināšanās draudi
Naidam starp islāmticīgajiem azerbaidžāņiem un kristīgajiem armēņiem ir gadsimtiem senas saknes, taču īpaši asiņainā veidā tas izpaudās līdz ar PSRS sabrukumu, kad 1988. gadā uzliesmoja konflikts Kalnu Karabahas dēļ.
No starptautisko tiesību viedokļa tā ir Azerbaidžānas teritorija, jo padomju laikā atradās Azerbaidžānas PSR sastāvā. 1991. gadā pārsvarā armēņu apdzīvotā Kalnu Karabaha pasludināja neatkarību un atdalījās no Azerbaidžānas.
Tas izsauca karu starp Azerbaidžānu un Armēniju, kas uzskata Kalnu Karabahu par svarīgu buferi pret Azerbaidžānu. Dzīvības zaudēja ap 35 000 cilvēku, bet savas mājvietas nevēlamās tautības dēļ nācās pamest vairāk nekā miljonam.
Baku nav atteikusies no domas par Kalnu Karabahas atgūšanu un gadiem mērķtiecīgi stiprinājusi bruņotos spēkus, gatavojoties karam, gluži kā to darījusi arī Armēnija un Kalnu Karabaha.
Azerbaidžānas politologi medijiem neslēpj, ka tas ir “valsts teritoriālās vienotības jautājums” – līdzšinējā pieredze liecinot, ka sarunu ceļā nekas nav panākams.
Tikmēr Armēnijā runā, ka azerbaidžāņu mērķis ir Kalnu Karabahā iznīcināt visus armēņus.
Militārā potenciāla ziņā armēņi ir vājāki, tādēļ viņu stratēģija ir spēt nodarīt pretiniekam pēc iespējas lielākus zaudējumus.
“Armēnijas vadība mēģinās Baku varasiestādēm nodemonstrēt, ka tām nāksies par situācijas eskalāciju samaksāt neproporcionāli augstu cenu militārajos un dzīvā spēka zaudējumos,” medijiem norādījis Londonā bāzētās miera veicināšanas organizācijas “Conciliation Resources” Kaukāza jautājumu speciālists Lorenss Broerss.
Vakar Erevāna paziņoja, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki apšaudījuši Armēnijas teritoriju. Pirms tam Azerbaidžāna bija to pašu pārmetusi Armēnijai. Tāda notikumu attīstība no konflikta par separāto Kalnu Karabahu ved uz atklātu Armēnijas–Azerbaidžānas karu.
Bīstamība ir tajā, ka aiz karojošajām pusēm stāv Krievija, kas protežē Armēniju, un NATO dalībvalsts Turcija, kura uzsver atbalstu Azerbaidžānai un pēdējos gados demonstrē vēlmi kļūt par ietekmīgāko spēlētāju reģionā.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans jau otrajā Kalnu Karabahas konflikta dienā piezvanīja Azerbaidžānas prezidentam Ilhamam Alijevam, lai “paustu līdzjūtību” par bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem un azerbaidžāņu karavīriem.
“Armēnijai jāaiziet no okupētajām zemēm. Visi zina, ka tā ir Azerbaidžānas zeme,” paziņoja Erdogans, notiekošo militāro operāciju raksturojot kā Kalnu Karabahas “deokupāciju”.
Izskan minējumi, ka Ankara iedrošinājusi Baku sākt uzbrukumu. Dažas sakritības ir aizdomīgas. Tā īsi pirms karadarbības sākuma notika kopīgie Azerbaidžānas un Turcijas manevri, pēc kuriem turku karavīri nemaz neesot steigušies doties mājup.
Turki uzstājas kā instruktori un militārie konsultanti. Aizdomīga tāpat bijusi Turcijas žurnālistu operatīvā klātbūtne frontes līnijā.
Ārvalstu “palīgi”
Pēdējās dienās izplatās baumas par turku kaujiniekiem, kas karojot Azerbaidžānas pusē. Britu “The Guardian” vakar apgalvoja, ka Turcija pirms mēneša sākusi vervēt algotņus tās kontrolētajā Sīrijas daļā.
Šiem cilvēkiem piedāvāts darbs Azerbaidžānas robežas apsardzē Kalnu Karabahā. Laikraksta avoti runā par aptuveni 500 sīriešu kaujinieku ierašanos Azerbaidžānā. Tikmēr Erevānā apgalvo, ka algotņu esot 4000. Turcija šādas ziņas noliedz.
Krievijas mediji stāsta par Krievijas armēņu kopienas gatavošanos doties palīgā tautiešiem. Krievijas Armēņu savienība plāno nosūtīt ap 20 tūkstošiem brīvprātīgo, ja Krievija nodrošinās militāro transportu uz reģionu.
Eiropas Savienība pirmdien brīdināja “trešās puses” nejaukties Kalnu Karabahas konfliktā, gan atzīstot, ka Briseles rīcībā nav informācijas par ārvalstu algotņu klātbūtni.
Armēnijas prezidents Nikols Pašinjans pēc kara sākšanās vispirms zvanīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Erevānu un Maskavu vieno Kolektīvās drošības līgums, un Armēnijas teritorijā atrodas Krievijas armijas karabāze. Komentētāji Krievijā mēdz atgādināt, ka pašreizējā Krievijas premjera Mihaila Mišustina māte ir armēniete.
Taču pagaidām Krievija konfliktā vismaz ārēji ietur neitralitāti un tālāk par aicinājumiem atgriezties pie sarunām nav gājusi. Eksperti sliecas domāt, ka pretinieki karos, kamēr uzskatīs to par iespējamu.
Ilgstoša miera varbūtība faktiski ir nulle, jo, lai sāktu sarunas, partneriem jāuzticas viens otram. Bet tas šobrīd ir neiedomājami.
