Trūkst pamatojuma 5
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) jau argumentēti norādījusi, ka kofeīnu saturošu produktu lietošana mērenās devās ir brīva no kaitīgas ietekmes uz personu, tajā skaitā bērnu veselību. Tāpat jāņem vērā, ka enerģijas dzērieni līdz ar kafiju, tēju, šokolādes izstrādājumiem un citiem produktiem ir tikai viens no daudzajiem kofeīnu saturošajiem produktiem.
EFSA 2015. gada zinātniskais atzinums par kofeīna nekaitīgumu, kura veidošanā piedalījušies vairāk nekā 52 tūkstoši respondentu no Eiropas Savienības 27 dalībvalstīm, kā arī SKDS Latvijā veiktais pētījums par bērnu un pieaugušo uztura paradumiem pierāda, ka ar enerģijas dzērieniem tiek uzņemta procentuāli ļoti maza daļa no ikdienā patērētā kofeīna daudzuma.
Ņemot vērā, ka Latvijā jaunieši 96% no ikdienā uzņemtā kofeīna uzņem ar citiem kofeīnu saturošiem produktiem, nevis enerģijas dzērieniem, LRA uzskata, ka nedz likumprojektā paredzētajiem absurdajiem reklāmas ierobežojumiem, nedz pašam likumprojektam nav ne zinātniska, ne juridiska pamatojuma.
Paužot pašmāju industrijas viedokli, LPUF jurists Pēteris Liniņš uzsver: “Mēs, protams, esam par sabiedrības veselības uzlabošanu, it īpaši jauniešu vidū, kur lielākā problēma ir mazkustīgs dzīvesveids.” Taču, ierobežojot enerģijas dzērienu tirdzniecību un reklāmu, šī problēma netiek risināta, bet gan tikai vilkta garumā vai pat apgrūtināta, jo tieši dzērienu ražotāji ir tie, kas finansiāli atbalsta un īsteno dažādas sportiskas aktivitātes, ko nedara valsts institūcijas, klāsta P. Liniņš.
Dzērienu ražotāji esot gatavi pieņemt dažādus regulējumus attiecībā uz enerģijas dzērieniem, taču tiem jābūt samērojamiem un jānodrošina ES ietvaros vienlīdzīgas konkurences iespējas gan vietējiem, gan ārvalstu ražotājiem, kas šobrīd ir šīs idejas vājais punkts. Piemēram, Latvija nebūs tiesīga pieprasīt dzērienu marķējumā ietvert apzīmējumu “enerģijas dzēriens” uz citā ES valstī ražotiem produktiem. Turklāt ir jābūt arī saprātīgiem pārejas termiņiem, kas šobrīd nav piemēroti. Turklāt neesot pētījumu, kas pierādītu enerģijas dzērienu kaitīgumu. Ne vienmēr ar aizliegumiem var panākt vēlamo efektu, rezumē LPUF jurists.
Kaimiņvalstī Igaunijā, piemēram, nav tirdzniecības ierobežojumu, taču dažādos citos veidos tur cenšas ietekmēt jauniešu patēriņu, ko varētu pārņemt arī Latvija. Piemēram, Patērētāju aizsardzības padome ir izstrādājusi ieteikumus, ka enerģijas dzērienus akcijas ietvaros nedrīkst pārdot kopā ar alkoholu, enerģijas dzērienus nedrīkst novietot veikalā blakus alkoholam un dzērieniem, kas paredzēti bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem. Tāpat tos nedrīkst pārdot kopā ar sporta dzērieniem, kā arī veikalā novietot pie kasēm. Turklāt tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā RIMI nepārdod enerģijas dzērienus nepilngadīgajiem, zina teikt P. Liniņš.
