Formāli bažām nav pamata: ES sankcijām pakļautā sprādzienbīstamākā vieta Latvijā tiek apsargāta 0
Sandra Dieziņa, Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ES sankciju piemērošana Rīgas ostā bāzētajam minerālmēslu pārkraušanas terminālim “Riga Fertilizer terminal” un tā līdzšinējam līdzīpašniekam Dmitrijam Mazepinam radījusi jautājumu par tā drošību. Vai uzņēmums, kura bankas konts vienā no Latvijas bankām ir iesaldēts, spēj parūpēties par nepieciešamajiem drošības pasākumiem, un vai tas neapdraud Rīgas iedzīvotāju drošību?
D. Mazepinu ES sankciju sarakstā iekļāva 9. martā, taču jau 16. martā SIA “Riga Fertilizer terminal” un SIA “Ventamonjaks” valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats sabiedrībai paziņoja, ka Mazepins vairs nav abu uzņēmumu patiesais labuma guvējs, bet viņa vietā no 1. marta nācis kāds Amirs Atta Bidvals.
Tas bijis iespējams, jo abu uzņēmumu līdzīpašnieka, Kiprā reģistrētā “Uralchem Freight Limited” īpašnieku sarakstā notikušas izmaiņas, par īpašnieku kļūstot Šveices uzņēmumam “Svizraa SA”. Taču vēl 25. martā “firmas.lv” uzrādīja Mazepinu kā “Riga Fertilizer terminal” patiesā labuma guvēju. 25. martā Uzņēmumu reģistrs oficiāli atteicās reģistrēt šīs izmaiņas – tas pēc būtības nozīmē situācijas iesaldēšanu uzņēmumā, kā patieso labuma guvēju saglabājot Krievijas pilsoni Dmitriju Mazepinu, kurš ir iekļauts starptautisko sankciju sarakstā.
Apsardze tiek nodrošināta
Tostarp parādījušās bažas, vai sankcijām pakļautais uzņēmums spēj nodrošināt apsardzi bīstamākajā objektā Latvijā, kurā esošais amonija nitrāta daudzums eksplozijas gadījumā spētu noslaucīt no zemes virsmas labu daļu Rīgas centra.
Jāatzīmē, ka formāli bažām pamata nav. Rīgas brīvostas pārvalde skaidro, ka tieši šobrīd pievērsta uzmanība termināļa pamatpakalpojumu nodrošināšanai.
“Ņemot vērā, ka “Riga Fertilizer terminal” ir reglamentēts bīstamo kravu termināls Starptautisko jūras bīstamo kravu kodeksa izpratnē, šobrīd ar atbildīgajām institūcijām tiek risināts jautājums par pamatpakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību terminālim, īpaši tiem pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar apsaimniekošanu, uzturēšanu un drošību,” “Latvijas Avīzei” pauda Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola. Rīgas ostas pārvalde turpina nodrošināt arī termināla apsardzes pakalpojumus.
Rīko pārbaudes
Atbildīgie dienesti stāsta, ka katru gadu Kundziņsalā esošajā terminālī notiek pārbaudes, bet reizi trīs gados – civilās aizsardzības mācības.
“SIA “Riga Fertilizer terminal” ir paaugstinātas bīstamības objekts, kurā katru gadu notiek kompleksā pārbaude, kuru organizē Valsts vides dienests (VVD). Arī ugunsdzēsēji regulāri pārbauda paaugstinātas bīstamības objektus.
Ņemot vērā situāciju vai bažās par ugunsdrošības prasību neievērošanu, VUGD var lemt arī par neplānotu pārbaudi objektā,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola.
Viņa atgādina, ka tieši paaugstinātas bīstamības objektu īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāsagatavo un jāapstiprina paaugstinātas bīstamības objekta civilās aizsardzības plāns, to saskaņojot ar VUGD. “Riga Fertilizer terminal” ir izstrādājusi šādu plānu, kas pieejams mājaslapā riga.lv.
Šajos objektos ne retāk kā reizi trīs gados notiek arī praktiskās civilās aizsardzības mācības. Pēdējās šādas mācības uzņēmuma «Riga Fertilizer terminal” teritorijā notikušas 2021.gada 7. jūnijā.
Arī Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Kalvis Avotiņš skaidroja, ka “Riga Fertilizer terminal” ir paaugstināta bīstamības riska objekts, kuram ir izstrādāts drošības pārskats – dokuments, kur izvērtēti avāriju riski.
“Komunikācijā ar operatoru noskaidrots, ka nav paredzētu izmaiņu personāla sastāvā, lai gan pašlaik kravu pārkraušanas darbības ir ierobežotas. Pasākumi, kas paredzēti riska avāriju samazināšanai tiek pildīti, darbība tiek veikta atbilstoši piesārņojošas darbības atļaujas nosacījumiem,” teica Avotiņš. Pārbaudes tiek veiktas katru gadu, un tāda esot paredzēta arī šī gada plānā.
Valsts vides dienests “Riga Fertilizer terminal” ir izsniedzis piesārņojošas darbības atļauju, kurā noteikts kopējais maksimālais minerālmēslu gada apgrozījums – 2 miljoni tonnu, no kurām bīstamo minerālmēslu apgrozījums gadā ir noteikts 1 miljons 200 tūkstoši tonnu.
Uzņēmums ziņojis, ka 2019. gadā pārkrauta 792 801 tonna amonija minerālmēslu. Vienlaikus uzglabāt terminālā atļauts 90 040 tonnas amonija nitrāta, pārkāpumi šajā ziņā līdz šim neesot konstatēti.
Cik tieši amonija nitrāta šobrīd glabājas “Riga Fertilizer terminal”, uzņēmums atklāt atteicās, to liedzot drošības noteikumi. Toties VVD paskaidroja, ka šobrīd “RFT” no atļautajām 90 400 tonnām amonija nitrāta minerālmēslu atrodoties 9 329,32 tonnas stabilizēta amonija nitrāta un 9 119,02 tonnas parasta amonija nitrāta. Tātad kopā 18 448,34 tonnas jeb 19,41% no atļautā apjoma.
Drošā distance
“Riga Fertilizer terminal” ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā minēts, ka objekta avārijas gadījumā droša evakuācijas distance ir atkarīga no avārijas vietas – ja tā notiek dzelzceļa vagonā – tad droša distance ir 800 m rādiusā ap negadījuma vietu; ja avārija notiek amonija nitrāta uzglabāšanas noliktavā – tad droša distance ir nekā 1500 m no avārijas vietas.
Kādi bīstami objekti un dzīvojamās ēkas atrodas “Riga Fertilizer terminal” tuvumā? Tuvākās dzīvojamās ēkas atrodas 600 m attālumā – Daugavas kreisajā krastā, Voleros, pussalā starp Daugavu un Beķera grāvja atteku; tad 1000 m attālumā – Vecmīlgrāvja dzīvojamā zona un 1400 m attālumā – Kundziņsalas dzīvojamā zona.
Visi šie objekti atrodas tālāk par minimālo distanci, bet tuvāk par drošo distanci avārijas gadījumā.
Savukārt, ja runājam par paaugstinātas bīstamības objektiem “RFT” tuvumā, tad 600 metru attālumā atrodas “Baltic Container Terminal”; 900 metru attālumā atrodas “Latvijas propāna gāze”; 1000 m attālumā – “Woodison Terminal” (naftas produktu pārkraušana); 1700 m attālumā – SIA “PARS Termināls” (arī naftas produktu pārkraušana). Izņemot pēdējo, arī tie atrodas tuvāk par drošo distanci.
Jāpiebilst, ka visi šie attālumi tomēr ir atkarīgi no konkrētajiem apstākļiem. Beirūtā notikušais 2750 tonnu amonija nitrāta sprādziens 2020. gadā sagrāva un noslaucīja no zemes virsas praktiski visas ēkas triju kilometru attālumā no sprādziena epicentra.
Piecu kilometru rādiusā tika ziņots par apgāztām automašīnām, izsistām durvīm un logiem, sagrautām ēku sienām. Izsisti logi tika reģistrēti pat desmit kilometru attālumā no sprādziena vietas. Sarkandaugavas centrs atrodas 3,22 km attālumā no “RFT”, Bolderājas centrs 3,36 km, Rīgas Ostas pasažieru termināls Eksporta ielā ir 6,27 km attālumā no “RFT”.
Riskus apzināmies
Tiktāl par rūpnieciskajām avārijām un to novēršanas pasākumiem, taču kā ar terorisma riskiem vai militāru apdraudējumu konflikta gadījumā? Valsts Drošības dienests (VDD) informē, ka attiecībā uz objektiem, kuros norisinās darbs ar potenciāli sprādzienbīstamām vielām, Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, ir izstrādātas un tiek stingri ievērotas paaugstinātas drošības prasības.
VDD norāda, ka sadarbojas ar “Riga Fertilizer Terminal” atbildīgo personālu, koordinējot un uzraugot gan pretterorisma, gan fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanu objektā. VDD regulāri veic minētā objekta apsekošanu, pārbaudot, vai objektā ir nodrošināti atbilstoši drošības pasākumi, un šo apsekošanu laikā nav identificējis apstākļus, kas liecinātu par potenciālu apdraudējumu sabiedrības drošībai.
Savukārt, kas attiecas uz potenciālu militāru apdraudējumu, tad šādu iespēju pavisam izslēgt nevar.
Ar amoniju nitrātu nekaro, bet to izmanto
Militārajā rūpniecībā amonija nitrātu neizmanto, taču tas ir populāra paštaisīto bumbu izejviela salīdzinoši vieglās pieejamības dēļ.
Lielākais terora akts, kurā izmantots amonija nitrāts ir Oklahomas pilsētas (ASV) federālās ēkas uzspridzināšana 1995. gadā, kuru paveica baltie labā spārna ekstrēmisti, nogalinot 168 un ievainojot 680 cilvēku. 2300 kg amonija nitrāta bija viens no trim viņu izmantotās bumbas komponentiem.
Tieši terorisma un avāriju draudi likuši daudzās valstīs, arī Latvijā, pārskatīt amonija nitrāta pārdošanas noteikumus. Šobrīd Eiropas Savienībā, tātad – arī Latvijā, vairs nedrīkst tirgot amonija nitrātu saturošu minerālmēslojumu, kurā šīs vielas saturs pārsniedz 16% (līdz 2014. gadam – 20% un vairāk).
Tiek uzskatīts, ka ja amonija nitrāta saturs minerālmēslojumā ir mazāks par 28%, tā sprādzienbīstamība samazinās par 80%.
Turklāt pērkot minerālmēslus, kas satur amonija nitrātu, fiziskai personai ir jāuzrāda personas apliecība, juridiskai – nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs. Iegādājoties šādu produktu, pircējam ar parakstu jāapliecina, ka to izmantos tikai augu mēslošanai.
Ārvalstu presē atrodamas ziņas, ka amonija nitrāta pārdošanas noteikumu pastiprināšana izraisījusi amonija nitrāta popularitātes krišanos teroristu grupējumu vidū, un šobrīd populārākā paštaisīto bumbu izejviela ir kālija hlorāts – viela, ko izmanto sērkociņu galviņu izgatavošanā.
Uzziņa
Kas ir amonija nitrāts?
Amonija nitrāts ir balta kristāliska viela, ko izmanto kā slāpekli saturošu mēslojumu lauksaimniecībā un kā izejvielu industriālajām sprāgstvielām, kuras izmanto, piemēram, kalnrūpniecībā un ēku nojaukšanā.
Pats par sevi tīrs amonija nitrāts nedeg un nesprāgst, taču tā detonāciju var izraisīt citas sprāgstvielas vai ugunsgrēka izraisīts karstums.
Uzglabāšanai ir stingri drošības nosacījumi – kategoriski aizliegts amonija nitrātu uzglabāt blakus citām degošām vai sprāgstošām vielām.
Neskatoties uz visiem piesardzības pasākumiem, laiku pa laikam notiek traģiski incidenti ar amonija nitrātu.
UZZIŅA
Lielākās amonija nitrāta katastrofas
vācu ķīmiskā koncerna BASF rūpnīcas uzsprāgšana Oppau 1921. gadā, kurā gāja bojā 561 cilvēks, ievainoti ap 2000. Iemesls – ļoti higroskopiskā (mitrumu uzsūcošā), salipušā amonija nitrāta masas sadalīšanai noliktavā strādnieki izmantoja nelielus dinamīta lādiņus, šī procedūra bez traģiskām sekām pirms sprādziena izmantota apmēram 20 tūkstošus reižu;
ugunsgrēka izraisīta kuģa “Grandcamp” eksplozija Teksasas pilsētas ostā 1947. gadā, kas izraisīja vairāku citu kuģu un degvielas noliktavu uzsprāgšanu, summāri nogalinot 581 cilvēku. Tieši šī katastrofa lika fundamentāli pārskatīt amonija nitrāta uzglabāšanas un izmantošanas noteikumus visā pasaulē;
eksplozija Beirūtā 2020. gada 4. augustā, kad, eksplodējot 2750 tonnām amonija nitrāta, kas, pārkāpjot visus iedomājamos drošības noteikumus, tika uzglabāts vienā noliktavā kopā ar uguņošanas un salūta materiāliem, tika nogalināti 218 un ievainoti ap 7000 cilvēku. Ticamākais tās iemesls ir ugunsgrēks uguņošanas materiālu noliktavā, kas sākās 22 minūtes pirms eksplozijas.
