Sacīkstes starp arodskolām 0
Noslēdzies nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss “SkillsLatvia 2018”, kurā 60 jaunieši izcīnīja dažāda kaluma medaļas, pierādot savas prasmes izvēlētajās profesijās.
Kopumā notika 20 dažādu profesionālo prasmju konkursi. Izstāžu zālē “Ķīpsala”, kur jaunieši sacentās, viņi gan gatavoja ēst, gan apkalpoja viesus, gan dizainēja un šuva tērpus, gan flīzēja sienas, izveidojot uz tām Latvijas kontūru, gan veidoja robotus, tīmekļa vietnes, ierīkoja elektrisko instalāciju u.c. Līdz ar to visa izstāžu zāle bija arī pārvērsta par vietu, kur uzskatāmi īsā laikā var gūt ieskatu visdažādākajās profesijās un uzzināt, kur šos amatus var apgūt.
Savā ziņā konkurss bija arī sacīkste starp profesionālās izglītības skolām: tām svarīgi, lai tieši viņu audzēkņi iegūtu visvairāk medaļu. Šajā konkursā visvairāk medaļu izcīnīja Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi, kuri ieguva trīs zelta un divas bronzas medaļas, nākamais bija Ogres tehnikums, kura audzēkņi ieguva vienu zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas. Starp labākajām bija Rīgas Tehniskās koledžas komanda, saņemot divas zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu.
Te gan jāsaka, ka no svara arī skolas lielums – jo vairāk audzēkņu tajā mācās, jo vairāk jauniešu pārstāv skolu konkursā, jo lielākas iespējas tikt pie medaļām. Tika arī skaitīts, kuru skolu audzēkņi vidēji ieguvuši visaugstāko vērtējumu, un pēc šī rādītāja izkristalizējās pavisam citi līderi: Rīgas Stila un modes tehnikums, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, kā arī Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums.
Labākajiem konkursantiem būs iespēja savas prasmes rādīt arī starptautiskajos konkursos “Euroskills un Worldskills”.
Kopumā “SkillsLatvia 2018” notikušajos profesionālo prasmju konkursos piedalījās 130 konkursanti no 31 mācību iestādes. Konkurss Latvijā norisinājās otro gadu, un to organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Konkurss notiek ar moto “Uzvar darītājs!”, tā mērķis ir cildināt jauno profesionāļu prasmes un demonstrēt profesionālo izglītības iestāžu un darba tirgus sadarbību.
Pieredze
Dans Pauls Jirgensons, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas 3. kursa audzēknis, izcīnīja zelta medaļu kategorijā “Grafikas dizains”: Konkurss bija vieglāks, nekā biju gaidījis. Nezināju, kādi būs uzdevumi, tāpēc gatavojos grūtākajiem iespējamiem. Taču nebija tik sarežģīti. Grafikas dizaineriem bija dots uzdevums izstrādāt logo un bukletu pēc vienotām vadlīnijām dabas saimniecībai “Pekas”. Interesanti, ka viens no noteikumiem bija: logo un bukletā nedrīkst izmantot sēņu attēlu vai formu. Tomēr grūtību, protams, netrūka. Skolā esmu pieradis, ka varu smelties iedvesmu internetā, piemēram, “Instagram” vai kādās grāmatās. Te neko nedrīkstēja izmantot. Tāpat skolā parasti pārjautāju citiem, ko domā par manu ideju, lai to pārbaudītu. Konkursā, protams, konkurentiem nebūtu loģiski uzdot šādu jautājumu. Tāpēc nācās pilnībā paļauties uz sevi. Turklāt skolā, kad izveidoju dizainu, varu arī pastāstīt, kāda ir ideja, kā tas domāts. Te nekādas uzstāšanās komisijas priekšā nebija – vērtēts tika tikai dizains un buklets, tāpēc arī tas bija jāveido maksimāli uzskatāmi un saprotami. Domāju, ka grafikas dizainā strādāšu arī turpmāk, jo nevienā citā jomā sevi neredzu. Jau 8. klasē sapratu, ka gribu apgūt šādu profesiju, jo man patika darboties ar datoru, pētīt dažādus logo, lai saprastu, kā tie uztaisīti. Interesēja pašam tādus būvēt. Man patīk teiciens: “Ja atrodi darbu, ko tev patīk darīt, tev nekad mūžā nebūs jāstrādā!” Domāju, ka man būs tieši tā. Nākotnē varētu izveidot uzņēmumu, taču līdz tam vēl jāuzkrāj pieredze, strādājot grafiskā dizaina un reklāmas aģentūrās.
Laura Kreivina, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas 3. kursa audzēkne, izcīnīja zelta medaļu kategorijā “Tērpu dizains”: Uzdevums, kas konkursā bija jādara man un citām jaunajām tērpu dizainerēm, bija gana sarežģīts: bija jāizstrādā aktīvai trīs bērnu māmiņai piemērotas kleitas ideja, ņemot vērā, ka ar šo tērpu māmiņa dosies uz koncertu, kurā uzstājas viens no viņas bērniem. Viegli nebija, jo esam jaunas meitenes un nezinām, ko māmiņas domā un kā jūtas. Tomēr nācās vien ķerties pie darba, kas nebija viegls arī tāpēc, ka bija jāpaveic salīdzinoši īsā laikā. Bija ne tikai jāuzskicē šis tērps un jāizstrādā piegrieztnes, bet arī jāizveido uz manekena tā makets. Proti, no lēta vienkārša auduma jau jāizveido tērps, lai varētu redzēt, kā tas varētu izskatīties. Man tieši tas bija visgrūtākais, jo pagaidām nav lielas pieredzes maketu veidošanā. Protams, skolā arī veidojam dažādus tērpus. Ik pusgadu saņemam citu uzdevumu. Piemēram, šajā pusgadā jāizstrādā un arī jāuzšuj blūze un bikses. Jāsaka gan, ka man labāk patīk tieši izdomāt tērpu idejas, šūšanai man pietrūkst pacietības. Mācīties tērpu dizainu nolēmu mammas ietekmē, jo arī viņu interesē šī joma. Taču, sākot mācīties, sajutu, ka patiesībā tērpu dizainers arī ir mana īstā profesija. Sanāca nejauša, bet veiksmīga izvēle!
