Sandra Vensko: Spožais valdzinājums 0
Padomu, kā atrast ceļu uz Laimīgo zemi, var gūt, izlasot vienu vienīgu grāmatu.
Dodoties uz bibliotēku un taujājot, kā kļūt laimīgam, bibliotēkas darbinieki jums piedāvās neskaitāmus izdevumus, tomēr nepārspēts padomdevējs kopainā paliks Sprīdītis. Jo tautas apziņu veido kultūras mantojums un uzslāņojumi, un grāmata ir visvērtīgākais balsts mūsu apziņai, pašcieņai un kopības izjūtai. Līdzās ekonomikai mūzika un māk-sla organizē valsti, piepilda lādes, plauktus ar neredzamu, tomēr spēcīgu enerģētiku nākamajām paaudzēm. Kurzemi var atrast, iededzot barikāžu ugunskurus, radot uguns skulptūras, kopjot tradīcijas. Līdzīgi var teikt par Latgali, Vidzemi, Zemgali.
Kurzemes pusi Latvijas kultūras ainavā sāk iezīmēt Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” aprises, kas iezīmē jaunu vietu, jaunu kultūras un tūrisma punktu. Kad zītara mute atvērsies, šī saliņa pilsētvidē izaugs par kalnu, kura virsotnē Liepājas Simfoniskais orķestris turpinās izkopt savu meistarību, kāps visaugstākajos pasaules stāvos, pilsēta kļūs arvien muzikālāka. No piekrastes dienvidu punkta cauri Latvijai līdz Marka Rotko mākslas centram Daugavpilī var nokļūt vienā dienā. Ja Rotko centrs un “Lielais dzintars” iegūtu kopīgu zītara asi, Latviju kā noslēpumainu garīguma templi nelielo pasaules valstu vidū varētu ideāli izgaismot katram pasaules tūristam.
Pārdomas par to, kas ir latvju zemes zīmols, nevilšus nāca prātā, pārlasot Olafa Gūtmaņa dzeju. Dzejnieks godāja dzintaru, apdzejoja to un rudens vētrās ķēra dzintaru Lejaskurzemes piekrastē. Pēteris Lankups turpat pirms kara bija izķeselējis puskilogramīgu dzintara akmeni. Dzintara ķeršana ir cilvēka deja ar dabu. Piekrastes ainava mums vienmēr paliks unikāla, taču ar dzintara un fosfora sajaukumiem apziņā. Sabiedrība no šūnas šūnā rada tālāk pasauli pēc sava prāta, ietekmē nākotnes ainavu, bet kultūras centrs paliek. Aizbraucējus sagaidot, valodai būs mājas. Vai valodai būs dzintara skanīgums, tas paliek katra paša ziņā. Idejai par labu valsti ir jābūt stiprākai par vēlmi traukties projām, meklēt Laimīgo zemi.
Domājot par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu, varbūt tieši šobrīd ir laiks neaizplūst no valsts un paraudzīties sev apkārt. Garīgumam jākļūst tik noturīgam, lai visi kopā domātu ne tikai par Čaka Rīgu, Vācieša Rīgu, Rokpeļņa Rīgu, svarīgāk ir šo garīguma zīmolu izplatīt pa visu valsti tik spēcīgi, lai cilvēki ieraudzītu, ko šie vīri simbolizē. Dzintars ir atslēga mūsu sabiedrības vēlmei dzīvot labi, ietērpties ne tikai šajā garīguma apmetnī. Izlīdzināt valstī resursus, palīdzēt Gaismas pilī ienest grāmatas ar īpašo, cilvēku rokām radīto auru, ir lielisks garīgs akts, vai tas nozīmētu arī labklājības simbolu?
Būtu ideāli dzintara atslēgas abpus Daugavas salikt tā, lai lādes, tradicionālajai kultūrai un mūsdienu laikmetīgajai mākslai savstarpēji mijoties, zinātājiem atslēgtos pašas no sevis, un katrs šajos apcirkņos ieraudzītu reģionālās vides unikalitāti, gadsimtos glabātas vērtības.
Eiropas kultūras galvaspilsētai būtu jāveido sabiedrības gaume, iecietība, tolerance, jāapvieno viss labākais. Parādot Eiropai Latvijas kultūras smailes, Latvijas sabiedrībai kopīgiem spēkiem būtu jāuzbūvē radošuma ēka sevī, jāpiesaista prāts un intelekts ik dziesmai, ik gleznai, ik dzintara actiņai, lai mēs paliktu dziļi latviska, daudzvalodīga, unikāla tauta, iekopta vieta pie jūras.
Lielākais zīmols mums ir bibliotēka, un bibliotēkas zīmols ir pati tauta. Vēl nav zudušas asaras uz pērn notikušās traģēdijas upuru tuvinieku vaigiem. Pāridarījums simboliskā nozīmē paliks kā zīmols neizdarībai vai vēlmei uzņemt šķietamo par īstenību. Tāpēc nav labākas Rīgas par to, ko veidojuši personības. Nav labākas Latvijas, ko veidojusi vēsture un grāmata par kukainīti dzintarā.
Beigsim raudāt par likteni, māti un meitu, pievienosim Eiropas kultūrai Gaismas pili ikreiz, kad grūti, nepanesami un smagi. Jo mums ir Stikla kalns, kura pamatu veido prāts, intelekts un prasmes. Ja ir kalns, tad Zelta zirgs esam paši, pūlī nepazaudējot kopīgo un atšķirīgo. Latviju kā noslēpumaināko no mazajām pasaules valstīm ideāli izgaismo māksla, mūzika, literatūra. Vidū spīd Eiropas kultūras galvaspilsētas spožās ugunis.
