Latvijā pierādījuši: Fiziskās aktivitātes uzlabo 2. tipa cukura diabēta pacientu rezultāts 0
Staigā vesels – tas palīdz! Zināmi pirmie rezultāti projektam par fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi uz 2. tipa cukura diabēta pacientiem
Fiziskās aktivitātes, kas viedi pārvaldītas ar mobiliem tehniskiem risinājumiem, var uzlabot 2. tipa cukura diabēta pacientu veselības stāvokli un dzīves kvalitāti, pārliecināti ziņo Latvijas Universitātes (LU) pētnieki un sadarbības partneri, kas īstenoja starpdisciplināru projektu “Staigā vesels”. Lielākais izaicinājums – pacientu motivācija.
Statistika rāda, ka pasaulē 1 no 11 cilvēkiem sirgst ar 2. tipa cukura diabētu. Latvijā ir aptuveni 91 tūkstotis pacientu, turklāt to skaits ik gadu pieaug par aptuveni diviem tūkstošiem.
Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par fizisko aktivitāšu ietekmi uz fizioloģiskajiem un bioloģiskajiem faktoriem, kuru rezultātā samazinātos diabēta izraisītas komplikācijas 2. tipa diabēta pacientiem.
Sadarbojoties vairāku nozaru speciālistiem, projekta “Staigā vesels” ietvaros radīts virtuālais treneris, lai palīdzētu ilgtermiņā uzlabot 2. tipa cukura diabētu pacientu veselību un dzīves kvalitāti. Projekts īstenots, pateicoties mecenāta Mikrotīkls atbalstam, to administrēja Latvijas Universitātes (LU) fonds.
Ar misiju uzlabot dzīves kvalitāti un veselību
Sadarbojoties LU Datorikas (DF), Medicīnas fakultātei (MF), P.Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai (PSKUS) un Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmijai (LSPA), tika radīta fizisko aktivitāšu programma 2. tipa cukura diabēta pacientiem. Tās mērķis ir ar pārmaiņus slodzes (intervāla) treniņa metodi uzlabot veselības stāvokli un dzīves kvalitāti pacientiem.
Projekta īstenotāji ir prof. Leo Seļāvo (LU DF), prof. Aija Kļaviņa (LSPA), Dr. med. Jeļizaveta Sokolovska (LU MF, PSKUS). Sekmīgu projekta norisi atbalstīja arī Latvijas Mobilais Telefons un “Foracare” (Šveice), kuri ziedoja viedtālruņus un glikometrus.
“Mūsdienu medicīnas zinātne uzkrājusi daudz datu par diabētu un tā attīstības mehānismiem. Šobrīd aizvien aktuālāka kļūst šāda atziņa – pietiek zināšanu, ir jārīkojas. Ar projektu “Staigā vesels” mēs parādām pacientiem, mediķiem un sabiedrībai, ka jārīkojas, lai mazinātu saslimstību ar 2. tipa cukura diabētu un uzlabotu arī pacientu veselības stāvokli.
It kā vienkārši – mums jāmudina pacienti kustēties, atvēlēt fiziskai aktivitātei un savai veselībai laiku un pūles, nevis cerēt uz “brīnumtableti”.
Projekts visai mūsu komandai sniedz bagātīgu pieredzi, sastapām dažādus izaicinājumus. Viens no nepatīkamākajiem – Latvijā diabēta pacientiem ir ļoti zema motivācija mainīt savu dzīvesveidu. Tomēr mūsu projekts ir viens no retajiem piemēriem Latvijā, kad četru dažādu nozaru speciālisti – datorzinātnes speciālisti, ārsti, fizioterapeiti un statistiķi – veiksmīgi sadarbojas, lai realizētu jau gadiem uz papīra esošās rekomendācijas diabēta pacientiem. Mēs beidzot darām,” stāsta projekta īstenotāji.
Motivācijas trūkums – cēlonis atbirumam
Ārstējot cukura diabētu, var uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs, kā arī nepieļaut slimības komplikāciju attīstību un uzlabot pašsajūtu, arī dzīves kvalitāti. “Staigā vesels” ietvaros pētnieku grupa vēlējās saprast un izvērtēt, vai ir iespējams uzlabot pacientu veselības stāvokli bez medikamentozas terapijas. Tika izveidota intervāla metode fizisko aktivitāšu programmu monitoringam un vadībai ar mobilo telefonu – projekta dalībniekiem trīs mēnešus 3-4 reizes nedēļā bija jāveic fiziska slodze, lai ilgtermiņā iegūtu ārstniecisku efektu. Pozitīva rezultāta gadījumā tai vajadzētu kļūt par dzīves sastāvdaļu.
Projekta ietvaros tika radīta jauna, īpaši pielāgota lietotne konkrētajam uzdevumam un pētījumam. Tā bija programmatūra ar augstiem kvalitātes kritērijiem.
Lai izvairītos no riska iespējām, tika īstenoti vairāk nekā 10 strikti izslēgšanas kritēriji – pacientiem bija jāveic intervāla treniņi ilgtermiņā un intensīvi jāstaigā.
Projektu uzsāka 81 pacients vecumā no 35 līdz 75 gadiem. Tomēr noslēgumā kontroles grupā bija tikai 17 cilvēki, bet attālinātajā virtuālā trenera grupā, kur katram dalībniekam ir mobilā lietotne un sensori, – 39 dalībnieki.
Novērojumi pēc pētījuma liecina, ka prasības pilnībā izpildīja vien 13 cilvēki, un tā ir aptuveni trešdaļa no virtuālā trenera grupas.
Galvenais cēlonis tik lielam “atbirumam” ir saistīts ar motivācijas trūkumu.
Kā atzīst projekta īstenotāji, daudzi dalībnieki bija sākumā neadekvāti novērtējuši savas fiziskās spējas – tās bija gan zemākas, gan augstākas. Rodas vajadzība pēc rīka, kas ataino patieso situāciju un palīdz uzlabot fizisko stāvokli.
Pārmaiņus slodzēm ir paliekošs efekts uz veselību
Galvenās atziņas – aktīvs dzīves veids un intervāla treniņi tiešām uzlabo veselību, tai skaitā glikohemoglobīna (HbA1c, glikozes saturs asinīs 2-3 mēnešu garumā) un albuminurija rādītājus. Bet tai pat laikā motivācija veikt treniņus regulāri ir viens no galvenajiem izaicinājumiem.
Nākotnes perspektīvā projekta īstenotāji ir apņēmības pilni radīt vēl efektīvāku un lietotājiem draudzīgāku risinājumu. Turklāt ir jāatrod veids, kā optimizēt un palielināt pacientu motivāciju un līdzestību, lai vismaz 50% no dalībniekiem iztur dalību projektā līdz galam. Šeit iespējamais risinājums ir sadarbība ar kognitīvo zinātņu speciālistiem.
Līdz šim jau ir tapušas vairākas zinātniskās publikācijas, lielu interesi izrāda kā ārsti, tā pacienti. Turklāt cukura diabēts nav vienīgā slimība, ko var mazināt, izmantojot intervāla treniņu metodi – tā var palīdzēt arī, piemēram, pacientiem ar kardiovaskulārajām slimībām.
