Latviešu ekipāža uzvarējusi Montekarlo vēsturiskā rallija ātrumposmā 0
Agra Staņēviča un Jāņa Kirkovalda ekipāža uzvarējusi Montekarlo vēsturiskā rallija 12. ātrumposmā un kopvērtējumā pakāpusies uz 34. vietu. Līdz finišam atlikuši trīs posmi. Pēdējie divi – naktī uz trešdienu.
Sports, bagātnieku izprieca, nostalģija?
Jā, kas tad īsti ir šis leģendārā sporta rallija krāšņais retro pielikums, kas svētdien sākās un rīt beigsies Vidusjūras piekrastē?
Laikam jau viss kopā. Otrais mazāk, jo daudzas ekipāžas izvēlas vienkāršus, samērā lēti restaurējamus auto, trasē apkalpo tos pieticīgiem draugu spēkiem un rallijam kopumā iztērē mazāk, nekā maksātu dalība, teiksim, Latvijas regulārā rallija čempionāta seriālā. Sports – neapšaubāmi. Tas ir maratons, kas prasa izturību. Tie ir Alpu priekškalnes ceļi, gan melni, gan sniegoti, kas prasa meistarību. Tas ir ātrums, kas gan tā nevainīgi maskēts aiz “regularitātes” principa – nav jābūt ātrākajam, tikai uzdotā vidējā ātruma norma jāievēro. Bet kāda norma!
Nostalģija… Šīs sacīkstes vārds ierakstīts Latvijas rallija vēsturē kā vieta, kur 60. gados no kraujas bezdibenī vēlās un aiz nogāzē vienīgā augošā koka aizķērās visu mūsu šodien jau sirmo rallistu trenera Aleksandra Karamiševa volga. Iespējams, tādēļ šurp galvenokārt brauc seniori. Pērn te startēja Kārlis Miķelsons. Distancējoties no viņa šobrīd aktuālākajām juridiskajām rūpēm – visu cieņu vecajam (arī volgas) pilotam, kurš MCH 2017. rangā bija 130. vietā (no vairāk nekā 250 startējušajām ekipāžām). Kārlis šogad nebrauc.
Brauc Agris Staņēvičs kopā ar Jāni Kirkovaldu, kuri pērn, visu sacīkšu nedēļu pretendēdami uz vietu pirmajā divdesmitā, pēdējā ātrumposmā pārsita riteni un palika 159. vietā. Agris volgu nekad nav stūrējis. Viņš arī tagad brauc ar “Ladu”. Tāpat kā 1975. gadā, kad, kolhoza priekšsēdētāja šoferis būdams, bez priekšnieka ziņas uz pirmo komandu ralliju “Sarma” ar šo žigulīti aizšmauca…
Kā iet šogad?
Labi. Pie lietas. Pirmās divas dienas – bez sniega. Agris saka – diemžēl. Jo šādos ceļa apstākļos pārāk liela loma ir jaudai, kuras “Ladai” nav dikti daudz. Piedevām tehniska neveiksme, kas pērn tātad uzglūnēja pēdējā posmā, šogad bija žiglāka. Uzklupa startā. Sabojājās ģenerators, sprieguma niķi sajauca elektroniskās navigācijas smadzenes, bez kurām laika normu precīza ievērošana nav iespējama. 1600 soda punkti. Tālāk viss gāja labi – cik nu tas ar “Ladu” uz plika asfalta iespējams. Bez šīs soda nastas ekipāža trešajā sacīkstes dienā būtu ap 30. vietu. Tagad – otrā simta (no 300 dalībniekiem) vidū. Bet kāpjoši! Sniegu dodiet!
Sniegu Agris sagaidīja. Vismaz pirmajos divos no vakardienas četriem posmiem tā bija pietiekami daudz (pat sinoptiķu dzeltenie brīdinājumi skanēja). Un brauca ekipāža Nr. 34 šajos apstākļos labi, pat kopsummā no līderiem atpaliekot par nieka 300 punktiem (“nieka” – tas pret jau starta posmā zaudētajiem 1600). Un tā – no 7. līdz 9. posmam vietas pirmajā pussimtā. Vienā no tiem pat 17. Kopvērtējumā kāpums par vairāk kā 100. vietām – līdz 59.
Citas Latvijas karodziņu rotātās ekipāžas putenī jutās sliktāk. Kāpuma tabulā nav. Drīzāk otrādi. Un Iļjas Kašina “Jaguar” no rezultātu tablo pavisam pazudis. Nav gan 143. ekipāžas arī izstājušos sarakstā.
Kopumā Montekarlo trasē izbrauca vēl četras ekipāžas ar Latvijas karodziņiem. Vienas stūrmaņa krēslā ir pat Latvijas pilsonis – Mārtiņš Putniņš. Pilots – krievu uzņēmējs Iļja Kašins, kurš jau vairākus gadus izmanto gan Latvijas auto restaurētāju pakalpojumus (auto 1968. gada “Jaguar Type E”), gan mūsu stūrmaņu prasmes (Kašina stūrmanis MC 2013. trasē bija Krišjānis Caune, pērn Edgars Svencis). Trīs citas iztiek bez stūrmaņu “ārpakalpojumiem”, bet izmanto LAF sporta licences. Automobiļi – vēl viens “Jaguar” un divi 70. gadu 3. sērijas “BMW”.
