Olimpiskā diena klusāka, nekā ierasts: Covid-19 dēļ vairākas skolas audzēkņus uz sacensībām nepalaida 0
Ilmārs Stūriška, Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāk nekā 120 tūkstoši dalībnieku 520 norises vietās visos Latvijas reģionos – lai gan mazliet klusāka, nekā ierasts, šī gada Olimpiskā diena, noslēdzot olimpiskā mēneša pasākumus, uz kopīgu izkustēšanos pulcēja ļoti daudz lielāku un mazāku sirsniņu. “Latvijas Avīze” pavēroja, kā tas notika Grīziņkalnā Rīgā un Neretā.
Sportiskākā teritorija
Rīgā visazartiskākā gaisotne valdīja Grīziņkalnā, kur notika skolu sacensības 3×3 basketbolā.
Kopš “Ghetto basket” izveidošanās pirms 11 gadiem šī ir galvaspilsētas sportiskākā teritorija, kas pieejama ikvienam. Pirmie spēlēt gribētāji par spīti spirgtajam vējam sāka piešaut grozus jau vairāk nekā stundu pirms pasākuma sākuma.
Organizatoru komandā aktīvi rosījās kādreizējais Latvijas basketbola izlases spēlētājs Haralds Kārlis, pa teritoriju pārvietojoties ar skrejriteni – parasto, ne elektrisko, un arī tā esot vieglāk un ātrāk. “Esmu biežs viesis un vadītājs “Ghetto basket” pasākumos, jau otro gadu mani uzaicināja uz Olimpiskās dienas turnīru, kas konceptuāli ir nedaudz citādāks – nespēlējam uz punktiem, bet uz laiku,” “Latvijas Avīzei” sacīja Kārlis.
Viņa skolas laikā Olimpiskā diena vēl nebija ieviesta, bet Haralds ir priecīgs, ka programmā viena no aktivitātēm ir basketbola turnīrs: “Skolas var sanākt vienuviet un kārtīgi pacīnīties, patestēt, kura skola ir labākā. Galvenais – veidot sacensību garu, jaunas attiecības. Azarts šajās sacensībās ir mazliet citādāks, nekā ierasts getiņā. Dažreiz, ja redz, ka ir daudz stiprāks pretinieks, kāds pat aizlaižas prom, mums vasarās tā nenotiek.”
Traumu dēļ Kārlis karjeru aizpērn beidza jau 27 gadu vecumā, tagad sportisko formu uztur, pacilājot svarus trenažieru zālē – nepārspīlējot, lai uz ceļiem nebūtu spiediena: “Uzturu sevi formā, lai pašam prieks. Basketbola nav manā treniņu programmā, jo tur ir slodze uz ceļiem. Nav arī tā, ka ļoti prasītos, laikam esmu izskrējies.”
Rīgas domes pārstāve Ilva Salmiņa atzina, ka vairāku skolu direktori, bažījoties par veselības drošības situāciju, savu skolu audzēkņus šoreiz uz sacensībām nepalaida.
Pagājušajā gadā basketbola turnīrā piedalījās 570 skolēnu, bet šoreiz – uz pusi mazāk, sacenšoties četrās grupās – 8. un 9. klase, kā arī vidusskolēni zēniem un meitenēm. Dažādi sportiski pasākumi notika 83 Rīgas skolās.
Talantīgi bērni ar lielu vēlmi sportot
Ne mazāks Olimpiskās dienas azarts piektdien valdīja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas stadionā, kur iespēju svaigā gaisā vingrot un piedalīties jautrās stafetēs izmantoja 160 skolas audzēkņu, malā nepaliekot arī pedagogiem. Rīts bija dzestrs, taču saulains un pēc iepriekšējās dienas lielā pūtiena patīkams. Bērni visi kā viens priecīgi, jo īpaši mazākie, jo kurš gan negrib kārtīgi izrikšoties svaigā gaisā? It sevišķi, ja pēc fiziskajām aktivitātēm balvā tiek saņemta kārtīga vitamīnu deva sulīga rudens ābola izskatā!
Citus gadus neretieši Olimpisko dienu centās aizvadīt visiem skolēniem kopā, bet, ņemot vērā šā brīža ierobežojumus, tika ieturēta strikta disciplīna.
Kā pirmie stadionā devās mazākie – 1.–4. klases ķipari, pēc tam pamatskolas delveri, visbeidzot vidusskolēni. Lai arī skolas audzēkņu skaits nav liels, sports te ir lielā cieņā, labākajiem gūstot arī atzīstamus panākumus valsts mērogā pludmales volejbolā un klasiskajā volejbolā, vieglatlētikā.
Āpusklases nodarbībās populārs arī basketbols, tautas bumba, sportiskā vingrošana. Izvēle ir liela, galvenais ir gribēšana, un tās netrūkst. Jau daudzus gadus par sporta aktivitātēm Neretas vidusskolā rūpējas trīs savas jomas profesionāļi – sporta skolotāji Zigurds Karols, Mairis Dzenis un Gundega Klibiķe. Ar volejbolistiem strādā Imants Silavs.
“Mēs Neretā Olimpiskās dienas pasākumos piedalāmies ja ne no paša sākuma, tad noteikti no brīža, kad to sāka plašāk popularizēt. Vingrojumu komplekss katru gadu mainās, cenšamies jau pirms tam skolēnus ar to iepazīstināt, jo ar pirmo reizi ne visiem sanāks,” “Latvijas Avīzei” saka Gundega Klibiķe, kura skolā pasniedz ārstniecisko fizkultūru.
Iepriekšējos gadus uz Olimpisko dienu aicināti arī sportisti, skolā viesojušies Ainārs Kovals, Agnese Pastare, Laine Donāne, arī citi, pastāstot par savām sportista gaitām. Bērnus tas interesē, tā tiek gūta papildu motivācija nodarboties ar sportu. Šogad gan tas nav īstenojies.
“Visvairāk Olimpiskā diena patīk pašiem mazākajiem, lielākajiem vingrošana ne tik daudz iet pie sirds.
Šogad paveicās, ka ir ļoti labs laiks, tāpēc varējām vingrot svaigā gaisā.
Ņemot vērā, ka septembris ir Eiropas sporta mēnesis, mums piektdien notiks arī vieglatlētikas sacensības “Sprinta diena”, kas tiks rīkotas sadarbībā ar Aizkraukles novada sporta skolu,” turpina Gundega Klibiķe.
Te jābilst, ka Neretas skolēniem un iedzīvotājiem ir pieejama laba sporta infrastruktūra. Pie skolas ir vieglatlētikas stadions, pludmales volejbola un basketbola āra laukums, turpat arī sporta angārs, kur ir viss nepieciešamais sporta spēlēm, padsmit metrus tālāk – skeitparks. Ne velti vasarā teju katru nedēļu Neretā treniņnometnes aizvada galvaspilsētas sporta skolu audzēkņi.
“Mums ir talantīgi bērni, jo īpaši meitenes, kurām veicas daudzos sporta veidos, vieglatlētikā, volejbolā, tautas bumbā. Prieks, ka to, ko mēs dodam, viņas ņem pretī. Problēma ir tā, ka tie, kas grib sportot, fiziski nespēj visur pagūt, lai gan gribētu, jo viņi nāk, vēlme ir liela. Basketbolu spēlē 66 bērni, tautas bumbu – 42, volejbolu – 32. Daļai tas viss pārklājas. Pandēmijas laikā viņi tā arī mums teica, ka visvairāk pietrūka pulciņu un treniņu,” piebilst Mairis Dzenis.
