“Nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs!” Vai skolas Latvijā ir gatavas nodrošināt mācības ārpus telpām? 29
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mācības ārtelpās varēs notikt, bet pagaidām tikai tajos novados, kur saslimšana ar Covid-19 ir zema un nepārsniedz 250 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Tā pagājušajā nedēļā pēc garām debatēm izlēma valdība.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan vēlējās, lai nodarbības ārā varētu notikt visā Latvijā vai arī liegt to norisi tikai Rīgā un Daugavpilī, kur esot problemātiskāk nodrošināt drošu nokļūšanu uz skolu, kā arī Igaunijas pierobežā, jo kaimiņvalstī šobrīd ir strauja vīrusa izplatība.
Tomēr puse ministru iestājās par Veselības ministrijas (VM) ieteikumu ārtelpas nodarbības atļaut tikai epidemioloģiski drošajos novados, kādu Latvijā šobrīd ir 23.
Piesardzīgo ministru vidū bija arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā kā viņa balss ir izšķiroša, tika atbalstīts Veselības ministrijas viedoklis.
Par to bija sašutusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kura norādīja, ka sociālemocionālas problēmas ir bērniem visā Latvijā un “reģionāla pieeja šo problēmu neatrisinās”.
I. Šuplinska bija neizpratnē par kolēģu piesardzību un atgādināja, ka sportot gan ārā ir ļauts visu pandēmijas laiku un visā valstī.
“Eiropas Savienībā 23 valstis ir klātienes mācību procesā. Skolas atver. Ja vajag, aizver. Domājat, ka viņiem nav risku? Man trūkst ne tikai retorikas, bet arī izpratnes par to, kas notiek,” sacīja I. Šuplinska.
Tikmēr veselības ministrs D. Pavļuts brīdināja neuzņemties lieku risku un atgādināja, ka ministri apņēmušies novērst saslimstības pieaugumu, kas nozīmē pat ierobežojumu pastiprināšanu.
Tāpēc nevajadzētu iet pretējā virzienā. Viņš pauda bažas, vai pedagogiem izdosies nodrošināt ierobežojumu ievērošanu, turklāt, tā kā IZM rosina atļaut ārtelpu nodarbības arī interešu izglītībā, skolēni varētu sākt apmeklēt nodarbības, kurās satiekas bērni no dažādām skolām.
Turklāt nodarbību dēļ sāktos aktīvāka bērnu un vecāku pārvietošanās.
Bija gan ministri, kas atzina: ir jāmeklē iespējas atsākt klātienes mācības kaut nelielā apjomā. Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda, ka izlaiduma klasēm klātienes mācības ir pat nepieciešamākas nekā jaunāko klašu skolēniem.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns bažījās, ka, ilgstoši slēdzot skolas, tiek aizskartas bērnu pamattiesības uz izglītību un vecāki varot sākt meklēt taisnību tiesā.
Galu galā tika izlemts pagaidām ļaut ārpus telpām mācīties tikai drošajos novados, bet 30. martā lemt, vai to atļaut arī citās pašvaldībās.
Pagalmā vai stadionā?
Zemgales vidusskolas, kas atrodas Tukuma novadā un kas pagaidām nav drošo novadu sarakstā, direktora pienākumu izpildītāja Evija Baumane “Latvijas Avīzei” sacīja, ka vēl nezina, kā rīkot ārtelpu nodarbības, ja tas būs ļauts.
Skolai gan ir iekšpagalms, kas no trim pusēm pasargāts no vēja. Iespējams, varētu nodarbības rīkot tur. Taču būtu sarežģīti katru dienu iznest solus un krēslus laukā un pēc tam atkal atgādāt tos telpās.
Atstāt mēbeles ārā nevar gan drošības apsvērumu dēļ, gan bailēs no lietus.
“Savukārt būvēt nojumes būtu dārgi, un to tik ātri nemaz nevar izdarīt. Mūsu skolas 9. klases skolnieces projekta “Esi līderis” ietvaros tagad organizē nojumes būvi. Jumts vien izmaksās ap 1000 eiro. Turklāt šo nojumi varētu uzbūvēt ne agrāk kā vasarā. Saliekamo telšu un nojumju īre arī varētu būt pārāk dārga,” pastāstīja E. Baumane.
Viņasprāt, tad jau prātīgāk būtu ļaut atsākt kaut daļējas klātienes mācības telpās, ja iespējams ievērot distanci: “Kad mācījās tikai 1. līdz 4. klase, katrai bija savs korpuss, savas labierīcības un garderobe.”
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis teica, ka viņa vadītajai galvaspilsētas centra skolai pat nav stadiona. Ir tikai neliels pagalms skolas priekšā. Ja arī Rīgā ļaus ārtelpu mācības, tās varētu rīkot šajā pagalmā.
“Sasēdināsim skolēnus ar seju pret skolu, ar muguru pret ielu, pa kuru brauc automašīnas. Jācer, ka tās pārāk netraucēs,” tā A. Priekulis.
Viņa vadītajā ģimnāzijā tā varētu rīkot tikai klātienes konsultācijas pirms 12. klases eksāmeniem.
Arī E. Baumane sacīja, ka nav nemaz tik viegli izdomāt, kā ārā organizēt mācības: tāfeli vēl varētu iznest, bet datorus, protams, ne.
Aicina skolas būt radošām
Ministre I. Šuplinska aicināja skolas būt radošām. Laukā nav jārīko tādas pašas mācības kā telpās: var rīkot sporta dienu, var doties mācību ekspedīcijā pa skolas apkārtni, apgūstot kādu tēmu vēsturē vai literatūrā.
Galvenais esot, lai bērniem ir iespēja satikties.
E. Baumane arī teica, ka skolotājiem būtu sarežģītāk organizēt darbu, ja vienā dienā daļa klašu būtu jāmāca attālināti, daļa klātienē ārtelpās.
Tāpat būtisks ir jautājums par laikapstākļiem. Vai tie drīzumā būs tādi, lai varētu mācīties laukā?
I. Šuplinska toties atgādināja, ka “nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs”. Tomēr ministre cerot, ka gluži lietū un sniegputenī nevienu ārā mācīties nedzīs.
