Mums arī kaut kas grūst virsū? 2
Latvija vienmēr bijusi kādu interešu sfērā. Kāds gribējis valdīt pār mums. It kā gribam būt dikti neatkarīgi un valdīt paši, bet igauņiem tas padodas daudz labāk. Lielā mērā tā notiek, jo mums ir divkopienu valsts. Jāsaka, kā ir. Politiķi no abām pusēm nav neko darījuši, lai puses tuvinātos, nevis nošķeltos. Vai ir kāds latviešu politiķis, kurš mēģinājis pavilkt mērenos krievus Latvijas pusē? “Saskaņa” savukārt centusies cieši noturēt elektorātu, un nodalītas kopienas situācija ir visai bīstama. Ja šodien hipotētiski atgrieztos pozīcijās, kādās Latvija bija 1991. gadā, tad krievu tanki šeit jau būtu klāt. Ar Putina apņēmību aizstāvēt “krievu pasauli”, ko toreiz pārstāvēja interfronte kā “palīdzības saņēmēji”. Jeļcinam, Gorbačovam bija pašu spēles, bet tas nenozīmē, ka mums sev jāsit uz pleca, ja gadu desmitus nevaram atrisināt problēmas savās mājās.
Esam nesekmīgie politikā? Nav saspēles vadītāju un līderu?
Finanšu ministres iedotā nodokļu politikas pakete ir kaut kas neredzēts 25 gadu laikā! Par to jājūsmo! Es pēc dabas esmu reformators. Zinu, ka viss nāk ar grūtībām, kamēr lietas noliek citās sliedēs. Bet tas dod rezultātu! Baidos, ka veselībā, izglītībā pārmaiņas būs novēlotas, tikmēr nodokļu jomā pagūstam pēdējā brīdī, iekams uzņēmēji biznesus nav pārcēluši uz Igauniju. Arī nodokļus pēdējā laikā maksā vairāk, jo cilvēki pie varas aptvēruši, ka ar represīvām metodēm neko nesasniegt. Jābūt skaidriem noteikumiem, kas ļauj strādāt, vērt uzņēmumus, investēt. Ja Reizniece- Ozola spētu realizēt programmu, tas būtu lielākais ieguvums ilgākā laikā. Tur rodas problēmas, ka pie varas bijuši cilvēki bez redzējuma par valsti ilgtermiņā. Kas nesaprot, ka lielāka mērķa vārdā nākas šur tur piekāpties. Tas pats Šķēle vai Aivars. Gudri vīri un būtu kā vadītāji okei. Bet – ja viņi būtu tik cēli, apmierinātos ar nopelnīto un valsts intereses liktu pirmajā vietā! Tas amatos nenotika. Sava kabata tuvāka. Krievi jau redz, kā latviešiem neveicas ar līderiem. Turklāt viens otru vēl paprovocējam, kā Ušakovs latviešus ar karikatūrām. Mēs jau normāli sadzīvotu, bet vajag meklēt saskarsmes, nevis provocējošos punktus. Musulmaņi plūst iekšā Eiropā. Sveša kultūra, ticība, civilizācija, bet ar krieviem blakus dzīvojam simtiem gadu.
Un kā tad ar brāļu tautām krieviem un ukraiņiem?
Tur problēma, ka Krievija nevar paciest, ka Ukraina nav “impērijas” sastāvdaļa. Kamēr Krievija nesapratīs, ka vairs nevar runāt ar ukraiņiem no lielā brāļa pozīcijas, tikmēr miera nebūs. Tikmēr izdarīts vissliktākais. Iedzīts ķīlis starp tautām, kuru nevarēs izvilkt gadu desmitus. Brāļu naids ir jaudīgākais. Viens Kijevas žurnālists sacīja – tas bija grūtākais, ukrainim pacelt šaujamo pret krievu. Bet to ukraiņi, sargājot savu zemi, Izdarījuši. Mainījusies mentalitāte, jaunā paaudze ir ar spītu pret to, kurš bāžas dzimtenes iekšējās lietās.
