Sportistam nevajag ļaut sevi izmantot tikai “par bildi”. Saruna ar Valdi Valteru 2
Valdis Valters (59) ilgus gadus pazīstams kā sporta zvaigzne un latviešu visu laiku labākais basketbolists. Kas zina, Ņujorkā izaugs 220 cm garais latviešu princis, kas dienās pacīnīsies par basketa karaļa titulu, bet tikām Valters ļoti aktīvi pauž viedokli sociālajos tīklos, kļuvis par ētera personību “Overtime” sporta pārraidē un audzina piecgadīgo meitu Annu. Par to un, protams, arī par basketbolu mūsu saruna.
Basketbolisti Latvijā turas pie varas. Vilis Krištopans bija premjers, Mārtiņš Bondars ir liela auguma politiķis, tagad sieviešu izlases kapteini Aneti Jēkabsoni-Žogotu iesaistījuši vēlēšanu cīņās. Ministru prezidents Vējonis arī pamētā bumbiņu pa grozu. Vai sportistiem pāri palikusi uz laukuma neizlādēta enerģija?
V. Valters: Basketbolistu latviešiem vienmēr bijis daudz. Daudzi trenējušies un savienojuši sportu ar studijām. Kāpēc lai tur nerastos politiķis, jo pēc aktīvās sportošanas cilvēks ir samērā jauns? Paeksperimentē ar to vai citu nodarbošanos. Lietuviešiem baskets bijis augstākā līmenī, un tur spēlē visa tauta, mans laukuma partneris PSRS izlasē Sergiušs Jovaiša ir Seima deputāts, Rims Kurtinaitis bija sporta ministrs. Kad politiķi mačojās savā starpā, Krištopans savlaik teica – klausies, Valdi, tieci par deputātu, citādi lietuviešiem atkal pārspēks laukumā. Vilis paņēma Mārtiņu Bondaru “pafunkcionēt” Ministru kabinetā, un tā viņš aizgāja pa politiskās karjeras trepītēm.
Tā ir laba prakse laist sportistus politikā?
Jāskatās ļoti individuāli. Politiķus gribam redzēt kā izglītotus cilvēkus. Mēs ar Vili sportodami pabeidzām Rīgas Politehnisko institūtu, Bondaram ir ASV augstskola, bet diez vai uzreiz no laukuma var uzkāpt tribīnē bez pieredzes un priekšstata, kas ir politika. Sportistus ar vārdu partijas mēdz izmantot, bet ne vienmēr tas ir rezultatīvi. Es biju viens no “Latvijas ceļa” dibinātājiem…
… zinām, zinām, “Kluba 21” viens no iniciatoriem.
Jā, un sen varēju nonākt politiskajā laukumā. Jautājums ir – ko vari dot politikā? Kad neilgi darbojos par domes deputātu, pēc manas ierosmes uztaisījām Rīgas skolu sporta zāļu programmu. Ielikām pamatu, kur viss aizgāja kā pa ķēdīti. Tāpēc novēlu katram sportistam, lai viņš politikā izdara savu lietu, nevis ļaujas tikt izmantots “par bildi” un balsot, nesaprazdams, par ko.
