Sportiski ātrumi pie simulatora stūres Biķerniekos 0
Ziniet, ar kuriem auto es testu dienās braucu vismazāk? Ar tiem, kuri daudzus zēnus (arī sirmus) pievelk kā varens magnēts. Pievelk, jo mūsdienu dzīvē medību vairs nav. Bet testosterons palicis. Un ātrs auto to sola adrenalīnā pārvērst.
Bet… Vairāki “bet”.
Liels ātrums uz koplietošanas ceļiem ir nelikumīgs. Galēji nepieklājīgs pret līdzpilsoņu vairākumu, kuriem auto joprojām ir pārvietošanās, nevis kaifa ķeršanas rīks.
Ātrums uz riska robežas ir un paliek bīstams.
Pat ja kļūdiņas gadījumā necieš cilvēki, cieš šīs modernās rotaļlietas. Un remonti būs ļoti dārgi.
Pat ja nekas netiek sasists, uz asfalta ātri dilst zemprofila riepas. Atkal dārgi… Ja esi tik saprātīgs, ka sportu meklē uz grants, drīz saproti, ka tie šosejas riteņi te nu galīgi nav īstie. Vajag otru komplektu…
Un tā tālāk. Tādēļ – sportu ar ikdienas satiksmi (un tavu vienīgo auto) jaukt laikam tomēr nevajadzētu. Šajās modernajās medībās jāiet citi ceļi. Jāgatavo otrs auto. Jāmeklē kaut cik drošas treniņu vietas. Arī tas būs dārgi – Mārtiņš Sesks, piemēram, saka, ka nopietna rallija treniņu stunda izmaksājot ap 300 eiro. Līdzīga cena ir Biķernieku trases īrei.
Iespējams, noderēt var 21. gadsimta elektroniskie brīnumi. Nē, ne jau tās primitīvās spēlītes, kuras ir gandrīz katra skolas zēna telefonā, kuras ir tālas no reāla brauciena – kā erotisks žurnāls no īstas mīlas nakts. Latvijā ir pieejams labāks virtuāla brauciena rīks.
Stunda pie tajos pašos Biķerniekos iekārtotā simulatora stūres maksā sešreiz mazāk.
Rūc un kratās kā īsts auto. Slīdes gluži reālas, to labošana arī. Riepas nedilst, degvielu nevajag. Traumu nav. Pamēģināju – labs! Gan pilotam iesācējam – pamata iemaņu veidošanai. Gan meistaram – trases iepazīšanai pirms došanās uz starptautisku sacensību ātrumposmiem. No Latvijas trasēm gan pagaidām digitalizēta tikai viena – Biķernieki. Mūsu rallija ātrumposmi pagaidām nav “digitalizēti” (atkal diemžēl – dārgs šis prieks…).
Trenažieris dod iespēju padarīt lētāku ļoti darbietilpīgo rallija ekipāžu sadarbības treniņu. Kas nezina – te vajadzīgi divi. Te vajadzīga tā sauktā stenogramma – ceļa konfigurācijas savdabīgs pieraksts, ko treniņā pēc pilota diktāta veic stūrmanis, tad atkārtotā braucienā pārbauda (tagad runā “kopilots”) un kooriģē. Vēlams vairākkārt. Un tikai tad “gāž” ar pilnu klapi, pat putekļos, pat naktī, pat pāri “tramplīniem” (tā pierakstām garenprofila pārlauzumu, aiz kuriem neredz neko).
Te jums īsts sports. Nevis uz dullo, kā mēģina tie, kuri iedomājušies, ka dārgs “sporta auto” var visu.
Cik izmaksā šādi treniņi? Cik laika vajadzīgs, lai ekipāžas savstarpējā sapratne kļūtu perfekta? Gadi (un naudiņas tūkstoši)… Bet prāvu daļu var ietaupīt minētais trenažieris. Var diktēt un stūrēt šeit, Biķerniekos. Turklāt LMT “Autosporta akadēmija” sākusi šajā pašā Eizenšteina ielas mājā organizēt stūrmaņu seminārus, kurus vada viens no Latvijas rallija veterāniem Dainars Dambergs. Pirmais notika pagājušajā nedēļā. Neliela vilšanās – dalībnieku sanāca mazāk, nekā gaidīts (deviņi). Liels gandarījums – prom šie nu nekādi negribēja iet. Un jau pierakstījās uz atkārtotu tikšanos decembra sākumā.
Vēlaties pamēģināt? Visa informācija “Auto akadēmijas” feisbuka sadaļā. Par trenažiera īri – BKSB interneta vietnē.
Un – brauciena “surogātu” skeptiķiem – sekojiet informācijai par ziemas trasēm.
Drīz jau tas ledutiņš Brīvkalnos būs. Un es arī turp braukšu, jo – kas var būt labāks par īstu slīdi, par iespēju mācīties zīmēt pareizās trajektorijas sniegotā pļavā bez grāvjiem un barjerām. Dārgs un jauns auto šai izpriecai nav vajadzīgs. Milzu jauda arī ne, jo nedod jau tā neko citu kā dažu paātrinājuma sekunžu dīvaino kaifu. Un rēcienu, kurš sabiedriskās vietās (ielas taču tādas ir) mēdz skanēt visai pretīgi.
