Superskandāls: Blaters un Platinī 0
Saistībā ar futbola dižskandāliem jāmin, ka pagājušajā gadā krietni šķērsi izgājis franču futbola zvaigznei Mišelam Platinī, kurš pēc futbolista gaitu noslēguma metās funkcionāra karjeras apkampienos, un, jāatzīst, tā vienubrīd attīstījās strauji un sekmīgi. Viņš kļuva par UEFA prezidentu un bija jau atvēzējies arī uz FIFA prezidenta amatu, kas viņam arī būtu izdevies, ja vien… Ja vien konkurentu nometne nebūtu bijusi tik modra, sarūpējot kompromitējošus materiālus par Platinī un ilggadējo FIFA prezidentu Jozefu Blateru.
Platinī kā futbolists Francijas nacionālajā valstsvienībā aizvadījis 72 spēles, 41 reizi guvis vārtus un joprojām ir viens no rezultatīvākajiem izlases futbolistiem. Piecdesmit spēlēs viņš izgāja laukumā ar komandas kapteiņa apsēju. 1988. gadā Platinī kļuva par Francijas nacionālās valstsvienības galveno treneri, aizvadot amatā četrus gadus. 1998. gadā Platinī bija pasaules čempionāta organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs. Kopš 2007. gada, kad Platinī kļuva par UEFA prezidentu, gan šajā organizācijā, gan tās rīkotajos turnīros un lielā mērā arī visā futbolā ieviestas daudzas pārmaiņas, kas, maigi sakot, ne gluži visiem bijušas tīkamas. Turklāt, pateicoties tieši Platinī neviennozīmīgi vērtējamiem pūliņiem, Francija ieguva tiesības šajā gadā rīkot Eiropas čempionāta finālturnīru.
Taču iepriekšējie nopelni neko daudz nelīdzēja aktuālajā skandālā. FIFA ētikas komisijas arbitrāžas palāta gan Blateram, gan Platinī aizliegusi astoņus gadus pietuvoties jebkādām ar futbolu saistītām darbībām – gan starptautiskā, gan nacionālajā līmenī. Divi vēl pirms neilga mirkļa visvarenākie cilvēki pasaules futbolā nosūtīti skatītāju tribīnēs, kas tagad ir vienīgā vieta, kur viņi drīkst uzturēties, kad notiek jebkas saistībā ar futbolu. Blaters un Platinī drīkst apmeklēt futbola spēles tikai kā privātas personas bez tiesībām saņemt ielūgumus, tostarp arī uz VIP ložām, un viņi nedrīkst darboties arī kā komentētāji tālrādes kanālos un citos plašsaziņas līdzekļos.
Pamats šo vīru tik nopietnai diskvalifikācijai bija kāds notikums 2011. gadā, kad Blaters kā FIFA prezidents izmaksāja Platinī divus miljonus Šveices franku (1,8 miljoni eiro). Abi iesaistītie apgalvoja, ka tas esot honorārs Platinī par ieguldījumu Blatera konsultēšanā laikā no 1999. līdz 2002. gadam. Arbitrāžas palātu tas nepārliecināja, jo neviens nevarēja uzrādīt oficiālu dokumentu līguma formā, kur tas būtu skaidri un gaiši norādīts un juridiski pamatots. Blaters un Platinī atsaucās uz džentlmenisku mutisku vienošanos, taču to arbitrāžas palāta neuzskatīja par pieņemamu attaisnojumu. Abu futbola lielfunkcionāru rīcībā saskatīja dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un FIFA Ētikas normu kodeksa pārkāpumu. Turklāt īpaši uzsvērts, ka darījums noticis klusībā, it kā slēpjot to un neizziņojot publiski. Līdztekus Blateram piespriests 50 000, bet Platinī 80 000 Šveices franku liels sods.
Tomēr izmeklēšanā noskaidrojās, ka FIFA noteikumi bez rakstiskām pieļauj arī mutiskas vienošanās. Savukārt liktenīgie divi miljoni Šveices franku pārskaitīti Platinī tikai pēc apstiprināšanas FIFA finanšu komisijā un tostarp arī kongresā! Tāpēc neesot īsti pamata runāt par kaut kādu slepenu vienošanos un fakta slēpšanu. Taču…
