Francijas futbolistu pirmie triumfa mirkļi 0
Francijas futbola federācija Starptautiskās futbola federāciju asociācijas (FIFA) dalībniece ir kopš 1904. gada, bet Eiropas asociācijā (UEFA) iestājās 1954. gadā. Turklāt franči bija abu šo organizāciju vieni no galvenajiem dibinātājiem. Francijas nacionālā valstsvienība – tāpat kā Brazīlija, Beļģija un Rumānija – piedalījās visos trijos pirmskara pasaules čempionātos. Vispār Francija piedalījusies 14 pasaules čempionāta finālturnīros, pirmo nopietno panākumu gūstot 1958. gadā, kad kļuva par bronzas medaļas īpašnieci.
Frančiem allaž bijis milzīgs futbola potenciāls, un pirmo reizi tas spilgti izpaudās 1982. gada pasaules čempionātā, kad Francija aizkļuva līdz pusfinālam, kur zaudēja Vācijai (VFR), bet spēlē par trešo vietu – Polijai, paliekot ceturtajā vietā. Taču pēc diviem gadiem Eiropas čempionātā, kas jau otro reizi notika Francijā, franči sasniedza jaunu līmeni, kļūstot par Eiropas čempioniem, finālā Parīzē uzvarot Spāniju. Tā bija leģendāra komanda, kurā toni noteica lieliskā uzbrukuma trijotne – Mišels Platinī, Alens Žiress un Žans Tiganā, ko balstīja viens no sava laika pasaules labākajiem pussargiem Luiss Fernandess. Par turnīra galveno spīdekli un nacionālo varoni kļuva Platinī, kurš katrā spēlē guva vārtus, ieskaitot finālspēli.
1998. gadā Francijā notika pasaules čempionāta finālturnīrs, kurā franči pirmo reizi kļuva par pasaules čempioniem, un tajā jau spīdēja cienīgais Platinī konkurents uz Francijas visu laiku labākā futbolista troni Zinedins Zidāns. Savukārt pēc diviem gadiem praktiski tas pats Francijas izlases sastāvs atkal izcīnīja Eiropas čempionu titulu, tādējādi kļūstot par pirmo valsti futbola vēsturē, kas uzvarējusi pēc kārtas abos prestižākajos pasaules futbola turnīros. Vēl 2001. un 2003. gadā Francija kļuva arī par samērā prestižā Konfederācijas kausa īpašnieci (turnīrs, kurā par galveno balvu cīnās visu kontinentu čempionvienības).
Tad sekoja savā ziņā likumsakarīga krīze, kas piemeklējusi daudzas par čempioniem kļuvušas valstsvienības. Francija kļuva par pirmo vēl oficiāli no troņa negāzto pasaules čempionu, kas nākamajā ciklā nespēja pat izkļūt no finālturnīra apakšgrupas. Attapšanās notika 2006. gadā, kad savu karjeru nacionālajā valstsvienībā atjaunoja no tās jau aizgājušie Zidāns, Lilians Tirāms un Klods Makelele, – Francija iekļuva finālā, kur soda sitienu sērijā piekāpās Itālijai. Tas cita starpā bija leģendārais mačs, kurā Zidāns papildlaikā izcēlās ar nesportisku izrīcību pret ne mazāk nesportisku Marko Materaci provokāciju, par ko pirmo noraidīja no laukuma.
2012. gada Eiropas čempionātā Francija aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur “uzrāvās” uz tobrīd fantastiski spēcīgo Spāniju, kas vēlāk kļuva par čempioni. Atbilstoši izplatītajiem oficiālajiem sarakstiem 2016. gada aprīlī FIFA reitingā Francija ieņēma 21., bet UEFA reitingā – astoto pozīciju.
