Sporta apavi uz nagliņas: Melbārdis veselības problēmu dēļ nolēmis likt punktu sportista karjerai 3
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trīs olimpisko medaļu īpašnieks, tostarp 2014. gada Soču ziemas olimpiādes čempions bobsleja četriniekos, Oskars Melbārdis, veselības problēmu dēļ nolēmis likt punktu sportista karjerai.
Oskars karjeru bobslejā sāka kā stūmējs, pirmos lielos panākumus gūstot Jāņa Miņina četrinieka ekipāžā. Melbārdim piemita ne tikai spēks, bet arī vēlme bobsleju izkost līdz kaulam. Tas izdevās ar uzviju jau kā pilotam. Eiropas un pasaules čempions, divas bronzas olimpiskajās spēlēs divniekos un Krievijas dopinga politikas dēļ “nozagts” pelnīts triumfs Sočos, pēc tam tomēr saņemot godam pelnīto olimpisko zelta medaļu. Melbārdis 33 gadu vecumā nebija plānojis likt punktu, taču veselība izdara korekcijas.
Pirms šīs sezonas atkārtotas problēmas ar muguru, otrā operācija un apziņa, ka labāk piebremzēt, jo citādi var uz mūžu palikt ratiņkrēslā.
Arī tā ir mūsdienu sporta realitāte. “Šis lēmums nav nācis ne viegli, ne ātri, bet tas brīdis ir pienācis, kad man savi profesionālie sporta apavi jākarina uz sienā iesistas nagliņas. Man ir bijusi tā lieliskā iespēja darīt to, ko mīlu, un izbaudīt uzvaras saldo garšu un pārdzīvot sāpīgus zaudējumus kopā ar jums,” paziņojot par bobslejista karjeras beigām, “Instagram” rakstīja Oskars.
“Gribas teikt milzīgu paldies manai sporta skolotājai Mārītei Bisniecei un manai pirmajai trenerei Baibai Kaufmanei, kuras mani ievirzīja sportā. Noteikti bez Murjāņu sporta ģimnāzijas rūdījuma, skolotājiem un trenera Andreja Iecelnieka padomiem nebūtu ticis necik tālu. Paldies par pirmajiem soļiem, iepazīstot bobsleja trasi Siguldā, Jānim Ķipuram, Zintim Ekmanim un Mārim Poikānam. Paldies Sandim Prūsim, ka noticēja manām spējām un nenoguris dalījās savās zināšanās, neļaujot pazaudēt mērķi un motivāciju.
Padies Jāņiem – tam, kas Ozols, – par fizuku, un tam, kas Kaupe, – par fiziskās un garīgās veselības uzfrišināšanu. Un, protams, fizioterapeitam Arnim Noveičukam, kurš ir spējis mani uzstutēt atpakaļ uz kājām un joprojām pacietīgi strādā pie manas veselības atgūšanas.
Un nu laiks vīriem (Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste, Jānis Strenga), kuri man palīdzējuši sasniegt tos mērķus, kurus es sev izvirzīju.
Veči – bez jums nekas nebūtu sanācis.
Man bija liels gods startēt ar jums un redzēt jūsu degošās acis, neatlaidīgo attieksmi un just vēlmi sēsties aiz manis bobā arī pēc kritieniem, lai sasniegtu virsotni. Vislielākais atbalsts, dalot asaras priekos un bēdās, ir bijis no ģimenes un radiem, tāpēc par viņu ieguldījumu un atbalstu manas sportista karjeras laikā vislielākais paldies,” emocionāls paziņojumā bija Lielais Osis!
Vieglatlētikā un Latvijas sportā mums ir Lielais Jānis, bet nav šaubu, ka pēc vairākiem gadu desmitiem jaunajai paaudzei ar lepnumu varēsim teikt, ka mums ir arī Lielais Oskars.
