Spolītis Zaķa pēdās. Partijas vadība mudina nolikt deputāta mandātu 13
Reibumā pie stūres pieķertais deputāts Veiko Spolītis uzskata, ka nav pievīlis savus vēlētājus. Tādēļ paziņojis, ka aptur savu darbību partijā “Vienotība”, bet deputāta mandātu nolikt nedomā. Vismaz pagaidām.
“Es nožēloju savu nodarījumu. Turpināšu darīt savu darbu. Mans pamatuzdevums ir pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Ja redzēšu, ka nevaru to veikt, tad nolikšu deputāta mandātu,” vakar pēc partijas valdes un frakcijas kopsēdes, kurā tika izskatīts viņa pārkāpums, žurnālistiem teica Spolītis.
Turpināt pilnvērtīgi strādāt Saeimā gan būs grūti, jo partijas uzticību viņš ir zaudējis. “Vienotības” vadība neslēpj savu viedokli, ka Spolītim mandāts būtu jānoliek. “Administratīvo pārkāpumu kodeksu var gadīties pārkāpt neviļus, bet šis ir pārkāpums, par kuru pienākas administratīvs arests. Es kaut kā nevaru iedomāties situāciju, ka Saeimas deputāts un “Vienotības” biedrs dodas atsēdēt cietumā,” teica Kārlis Šadurskis. Līdzīgu viedokli pauda arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Taču partijai neesot nekādu instrumentu, lai piespiestu nogrēkojušos deputātus nolikt mandātu. Pagaidām viņš savu darbību partijā esot apturējis uz “pārdomu laiku” un līdzīgi kā balsu pirkšanā vainotais Dzintars Zaķis turpināšot piedalīties frakcijas sēdēs, atbalstīt koalīciju un “Vienotības” partijas politiku. Partijas valde un frakcija gan nolēma, ka Spolītis šajā “pārdomu laikā” nevarēs ieņemt nekādus amatus un doties komandējumos. Tādēļ tika sagatavots iesniegums par viņa atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja amata. Turpmāk viņa vietā tur strādās Inese Lībiņa-Egnere. “Vienotības” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa prognozēja, ka pie sarunas par Spolīša nākotni partijā un parlamentā varētu atgriezties pēc tam, kad viņš būs izcietis savu sodu.
Saeimas kuluāros baumo, ka pirms vairākiem mēnešiem notikušais Spolīša pārkāpums dienasgaismā izvilkts partijas iekšējo cīniņu ietvaros. Šadurskis gan šādu iespēju kategoriski noraidīja. “Tas, ko jūs, žurnālisti, mīlat saukt par “Vienotības” liberālā spārna un konservatīvā spārna cīņām, nav nekas cits kā priekšvēlēšanu kampaņa pirms “Vienotības” valdes vēlēšanām. Valde ir ievēlēta, kongress ir beidzies, strādājam tālāk,” teica Šadurskis. Arī Spolītis nevēlējās komentēt šādus pieļāvumus, jo partijas iekšējās veļas mazgāšana neesot jānes uz āru.
Spolītis par Saeimas deputātu kļuva 5. novembrī, aizstājot šajā amatā ministru Edgaru Rinkēviču. Taču vēl pirms mandāta apstiprināšanas viņš aizturēts, vadot automašīnu stiprā alkohola reibumā. Viņš kļuvis par trešo “Vienotības” biedru, kurš pēc nokļūšanas nepatikšanās izvēlas uz laiku apturēt darbību partijā. Pirms viņa to izdarījis balsu pirkšanā apsūdzētais Dzintars Zaķis un partijas Kandavas nodaļas vadītāja Inga Priede, kurai tiek pārmesti homofobiski izteicieni. Darbības apturēšana partijā parasti paredzēta tādiem gadījumiem, kad kāds partijas biedrs ieņem amatu, kurš liedz būt partijas biedram, bet vienlaikus nevēlas pilnībā saraut saiknes ar partiju. “Vienotības” rindās to izmantojusi, piemēram, “Providus” pētniece Ilona Kronberga, kā arī Baiba Brigmane uz laiku, kad strādāja Hipotēku un zemes bankā. Taču pašlaik šis mehānisms kļuvis par savdabīgu slēptuvi tiem partijas biedriem, kuri nogrēkojušies vai iekūlušies skandālos. Arī “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars atzina, ka pēdējā laika prakse nav īsti pareiza, un pieļāva, ka partijas statūtos būs nepieciešami kādi precizējumi šādiem gadījumiem.
Taču “Vienotības” pārstāvji nav vienīgie, kam gadījusies saķeršanās ar likumu. Saeimas Mandātu komisija vakar atbalstīja Ģenerālprokuratūras lūgumu veikt kratīšanu deputāta Sergeja Potapkina (“Saskaņa”) dzīvesvietā. Kratīšana saistīta ar Finanšu policijas uzsāktu kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Deputāts Potapkins atteicās runāt ar presi.
Uzziņa
Spilgtākie gadījumi, kad Saeimas deputāti nolikuši mandātus saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem:
Kārlis Krēsliņš (NA) – nolika mandātu 2014. gada martā, reaģējot uz dēla aizturēšanu ar tā sauktajiem spaisiem. Vēlētāji šo soli novērtēja atzinīgi un 13. Saeimas vēlēšanās ievēlēja viņu atpakaļ parlamentā.
Juris Silovs (“SC”) – nolika mandātu 2011. gada aprīlī pēc avārijas izraisīšanas un mēģinājuma krāpt policiju. Šajā lietā tiesvedība joprojām turpinās.
Indulis Emsis (ZZS) – atteicās no Saeimas priekšsēdētāja amata un nolika mandātu 2007. gada septembrī, jo drīz pēc bēdīgi slavenā gadījuma ar 10 000 dolāru portfeļa pazušanu Ģenerālprokuratūra pret viņu uzsāka lietu par nepatiesu liecību sniegšanu. Pēc tam politikā vairs nav atgriezies.
Edgars Jaunups (“Jaunais laiks”) – 2005. gada septembrī nolika mandātu un no Saeimas tribīnes publiski atvainojās saviem vēlētājiem par deputāta zvēresta neievērošanu, jo tika pieķerts, uz Liepājas šosejas būtiski pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu ar tēva dienesta auto. Vēlāk veiksmīgi kandidējis pašvaldību vēlēšanās uz Rīgas domi.
