Skrundas “spoku pilsētu” iegūst vietējie 9
Atkārtotā izsolē bijušā Skrundas lokatora pilsētiņu par 403 200 eiro nosolīja SIA “Kurzemes nekustamie īpašumi”, kas pieder vietējam kapitālam.
Pavisam izsolē dalības naudu bija iemaksājuši 13 pretendenti, bet izsolē piedalījās 11. Kurzemes apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Inese Bože pastāstīja, ka visi izsoles dalībnieki bija vietējie, no ārvalstīm neviens nepiedalījās. Tagad pēc spēkā esošās likumdošanas izsoles uzvarētājam mēneša laikā būs jāiemaksā nosolītā summa plus tiesas un kancelejas izdevumi.
Līdz šim padomju armijas militārais mantojums – bijušā Skrundas lokatora pilsētiņa Skrundas novada Raņķu pagasta Mežainē – nevienam nebija vajadzīga, izsoles jau notikušas vairākas, bet īsta saimnieka teritorijai joprojām nav. No cūkaudzēšanas kompleksa 120 tūkstošiem suķu līdz tūrisma industrijai – tik plaša bijusi iepriekšējo izsoļu dalībnieku mērķu amplitūda, kas tā arī nav vainagojusies ar taustāmu rezultātu. Par šo teritoriju interesējies pat interneta gigants “Google”, kas apsvēris savu serveru izvietošanas iespējas šajā vietā, zina teikt vietējie.
Pilsētiņa izskatās pamesta – pārliecinājās “Latvijas Avīze”, ierodoties tās teritorijā Skrundas novada Raņķu pagastā. Aiz vārtiem, ko joprojām rotā brīdinošie “STOP”, rudenīgais vējš dzenā lapas. Daļēji aizaugusī teritorija ar padomju laikos celtajām piecstāvu ķieģeļu ēkām, kam izsistajos logos svilpo vējš, kļuvusi par tādu kā spoku pilsētu. Ne velti vietējie to nodēvējuši par Černobiļu. Šī, par laimi, ir tīra no radiācijas.
Pēc pēdējā padomju armijas virsnieka aiziešanas 1999. gadā 45 ha plašo teritoriju turpinājis postīt laikazobs. Pilsētiņas pārzinātājs, tagad jau pensionārs Ints Folkmanis, kurš līdz šim turējis roku uz pulsa un sekojis līdzi padomju armijas aiziešanai, zina teikt, ka viss vērtīgais jau deviņdesmito gadu beigās ticis tirgots uz nebēdu. Zinot, ka pilsēta būs jāatstāj, padomju virsnieki tirgošanai nesmādējuši ne kabeļus, ne citas lietas. Jau tolaik komunikācijas bijušas katastrofālā situācijā.
Lai arī pilsētiņa tika apsargāta līdz 2012. gadam, pēdējos gados to tikai pieskata. Teritorijā ir desmit dzīvojamās ēkas – tā saucamās “hruščovkas”, katlumāja, caurlaides ēka, sporta zāle un citas ēkas. To izskats liecina, ka būtu jāiegulda ne mazums līdzekļu, lai pilsētiņu kāds varētu apsaimniekot. Katlumāja jau daļēji ir nojaukta, un tas izdarīts šovasar, kad teritorijā sākuši saimniekot jaunie īpašnieki pēc maijā notikušās izsoles. I. Folkmanis zina teikt, ka daļa nocirsto koku jau izvesti, noņemtas ceļa plāksnes un visi šie darbi veikti pagājušajā vasarā, kad objektā saimniekoja jaunie īpašnieki. Tiesa, koku izvešana apturēta šā gada oktobrī pēc tam, kad izrādījies – maijā notikusī objekta izsole atzīta par nenotikušu.
Pie teritorijas sastapto Maratu nolīdzis iepriekšējās izsoles uzvarētājs SIA “Transsib”. Viņš īpašumu pieskatot, lai to pasargātu no postīšanas. Viņš ir nerunīgs un vien nosaka, ka šonedēļ gaidāma jauna izsole. Teritorijā gan redzams, ka nesen nocirstas egles, ievilkta elektrība, tāpat redzams, ka nesen vairākkārt pārvietojies transports. Marats teic, ka elektrība vajadzīga viņam un tā ievilkta saskaņā ar jaunajiem saimniekiem. Pats viņš dzīvojot citā vietā, bet teritoriju pieskata, kamēr neesot darba.
