Enerģētiskais fantoms 3
Kad noskaidrots, ka apkārt esošajos priekšmetos – sienās, grīdā, mēbelēs – “ierakstīts” enerģētiskais fantoms, rodas gluži loģisks jautājums: kādos apstākļos un tieši kā tāda viļņveida struktūra jeb ierakstītais spoks var atjaunoties un parādīties? Lūk, un šajā mirklī talkā nāk jau minētā hologrāfija. Tās likumi pauž, ka tam nolūkam, lai atjaunotu viļņveida attēlu, nepieciešams izgaismot to materiālu, kurā šī viļņu informācija ierakstīta koherentā starojuma sabiezējuma veidā, kas ir identisks tam, kas izmantots “ierakstīšanas” procesā.
Kas šajā gadījumā var kalpot par tādu atjaunojošo starojumu? Eksperimentālo pētījumu rezultāti pauž, ka organisma ģenerētie elektromagnētiskie lauki fāzē un frekvencē visiem cilvēkiem ir vienādi un maksimāls identiskums atkarīgs no ģenētiskā aparāta īpašībām. Zinātnieki uzskata, ka tas ļauj secināt: viļņveida fantomu atjaunošanas avots ir dzīvs cilvēks.
Patiešām, ne tikai parapsihologi konstatējuši, ka tā dēvētajās “nemierīgajās” ēkās spoki parādās tikai tad, kad tur ieradušies cilvēki vai arī viņi tur jau dzīvo, savukārt visas tamlīdzīgās parādības izbeidzas, tiklīdz cilvēki atstāj nemierīgo mitekli. Tas tātad nozīmē to, ka atjaunota viļņveida struktūra – spoks – ir enerģētiski informatīva apziņas forma, tā ir saprātīga!
Šādu fantomu struktūru pārsteidzošā īpašība ir tas, ka pastāv atmiņa un tātad acīmredzot arī pašapzināšanās. Šāda īpašība izriet no jaunākajiem atklājumiem viļņu ģenētikā. Ir tāds jēdziens, ko dēvē par DNS fantoma atmiņu. Viļņu ģenētikas pētnieki uzskata, ka tas ir ļoti cieši saistīts ar tā dēvēto viļņa efektu, kā arī, iespējams, ar galvas smadzeņu atmiņu.
Pētījumi šajā jomā liecina par labu DNS fantoma atmiņas regulējošajai lomai, jo tā iedarbojas tiešā veidā uz pašu DNS, modulējot tās dinamiku šūnu kodolu sastāvā. Jeb, citiem vārdiem sakot, pēc fiziskās nāves visa informācija par dzīvu organismu saglabājas (vai arī principā šāds ieraksts secīgi “atskaņojas” dzīves laikā) attiecīgā objekta enerģētiski viļņveidīgajā substancē (fantomā) gluži kā datora cietnī. Tāpēc pētnieki ir pārliecināti, ka visa informācija par cilvēka dzīvi un nāvi saglabājas viņa viļņveida fantomā, kam neizbēgami jābūt saprātīgam.
Šādu “lauku” dzīvju eksistēšana pierādīta vairākos pasaulē atzītu krievu pētnieku (Kaznačejevs, Garjajevs) eksperimentos, kuros atklāti un joprojām turpināti pētīt mūsu organisma fantoma efekti un daudz kas ar to saistītais. Angļu fiziķi Jans Skots un Džons Faulers savukārt vairākos eksperimentos pārbaudījuši to seno piļu un cietokšņu, kas ir slaveni ar saviem personīgajiem ilggadīgajiem spokiem, elektromagnētiskos parametrus, un uz to sienām konstatējuši ļoti vājus “iesaldētus” sarežģītas konfigurācijas magnētiskos laukus, kas atklāj pēcnāves fantomu jeb spoku hologrāfiskos ierakstus.
Lūk, un pētnieki pauž, ka, balstoties visā iepriekšteiktajā, ir iespējams secināt, ka nāve katrā ziņā vēl nav nekādas beigas un ka dzīve pēc tās turpinās vismaz citā enerģētiski informatīvajā laukā jeb pasaulē. Pat vēl vairāk – tādas “lauku” dzīves formas ir iespējams reģistrēt gan ar tehniskajām ierīcēm, gan arī veidojot fizikāli matemātiskos modeļus, kas apraksta tāda veida psihofiziskās parādības.
