Spoki ir apzinātas parādības, apgalvo paranormālo parādību pētnieki 3
Autors – Māris Zariņš
Zināms, ka cilvēks tāpat kā jebkurš bioloģiskais objekts ir dažādu frekvenču elektromagnētiskā starojuma avots. Turklāt ieskaitot, šķiet, šajā gadījumā visinteresantāko mikroviļņu diapazonu. Šā diapazona īpatnība ir tāda, ka, pastāvot ļoti mazām jaudām, veidojas ļoti spēcīgi bioloģiskie efekti. Un atbilstoši ģenētiķu eksperimentālajiem pētījumiem noskaidrots, ka cilvēka organismā notiek nevis parasta izstarošana, bet gan tāda, ko dēvē par koherento…
Attiecīgā teorija apraksta tā dēvēto pēcnāves enerģētisko fantomu jeb tautas valodā vienkārši par spokiem dēvēto parādību veidošanās un parādīšanās mehānismu. Būtiski ir tas, ka vēl gluži nesen šādas parādības ortodoksālā jeb tā dēvētā oficiālā zinātne kategoriski noliedza.
Tehnikā koherentā starojuma avots ir lāzeri. Un tādā gadījumā sanāk, ka cilvēks arī ir sava veida lāzers. Šāda starojuma svarīga īpašība ir tā dēvētā interference, kas ir mūsdienās jau labi zināmās hologrāfijas pamatā. Savukārt hologrāfiskais attēls jau ir ļoti līdzīgs “tipisku” spoku aprakstiem. Tāpēc, kā pauž pētnieki, mēs it kā allaž nēsājam līdzi tādu kā interferences bildi, kas kaut kādos noteiktos apstākļos sāk “attīstīties”.
Zināms, ka elektromagnētiskais koherentais starojums rodas mūsu organisma bioķīmisko reakciju rezultātā, un šīs reakcijas galvenokārt ir ļoti nepastāvīgas. Maksimāli skaidrākas hologrammas iegūšana kļūst iespējama tad, kad tās nesējs (tātad cilvēks) atrodas spēcīgas psihiskās spriedzes, uztraukuma stadijā. To lielā mērā apliecina daudzās leģendās un ticējumos paustais, ka spoki visbiežāk parādās/rodas ekstremālos mirkļos, kad cilvēks izjūt lielas sāpes, šausmas vai niknumu.
Piemēram, vardarbīgas nāves gadījumā cilvēks uzražo jaudīgu enerģētiski informatīvo viļņu sabiezējumu, tādu kā ģenētiskā aparāta fantomu, kurā ierakstīta visa informācija par viņa dzīvi un nāvi. Turklāt šī jau vairs nav tikai moderna hipotēze, bet gan gluži zinātniski apstiprināts fakts jau kopš 1993. gada, kad fiksēja tā dēvēto “DNS fantoma efektu”.
Šis sarežģītais viļņu impulss jeb tātad cilvēka organisma fantoms fiksējas apkārt esošajos priekšmetos gluži kā hologrammā, un tas notiek atbilstoši zinātnē labi zināmajam Heigensa–Frenela principam. Tā dēvētā piesātinājuma teorija piedēvē atsevišķiem dabas materiāliem – piemēram, koksnei un akmeņiem – spēju akumulēt psihogēno informāciju. Un šeit katrā ziņā jāpiebilst, ka senās viduslaiku pilis un cietokšņi, kas arī visvairāk slaveni ar saviem dinastiskajiem spokiem, tieši no akmeņiem un koka arī ir uzbūvēti.
