Pieredze grupā: Manā dzīvē ienāca vieglums 0
“Tolaik par šo metodi nebija pārāk daudz zināms, tomēr nolēmu pamēģināt. Man allaž ir paticis sevi pētīt, lai attīstītos un mainītos. Zināju dažādas metodes psihoterapijā, jo mana izglītība ir saistīta arī ar sociālo jomu, kādreiz specializējos darbam ar krīzē nonākušiem cilvēkiem. Neizskaidrojami jutu noskaņu, ka spoguļošanās var man noderēt. Noskaņas ķert ir jātrenējas, un tajā palīdz arī spoguļošana. Jo vairāk uztrenējam spoguļneironus, jo efektīvāki kļūstam.
Izrādījās, aizvērtām acīm stāstīt par sevi ir ļoti viegli. Gribot negribot kļūsti patiesāks un pats sāc dzirdēt, ko runā. Man tas bija izteikti. Es parasti ilgi runāju, reiz uz skatuves atrados pat divas stundas. Kad stāstīju, grupas biedri miga ciet vai kļuva agresīvi – sak, ko tu te muldi. Dzirdēju, ko saistībā ar manu situāciju runā citi, kā reaģē uz manām domām un idejām. Viņi bija dzīvi spoguļi, runājoši. Tomēr man visas pārmaiņas notika lēni.
Kādā brīdī sapratu, ka agrāk esmu sev ļoti daudz melojis, stāstījis to, kā nav. Tie nebija apzināti meli, bet radās tāpēc, ka man bija aplams priekšstats par sevi. Pēkšņi ieraudzīju sevi tādu, kāds esmu. Uzskatu, ka spoguļošana ir nekaitīgs paņēmiens, kā izrāpties no savām problēmām. Protams, lai notiktu dziļāki procesi, kam ir smagas saknes bērnībā, vajag ilgāku laiku. Tāpat kā taciņa ilgi jāiestaigā, lai tā parādītos zālājā.
Ar grupu turpināju tikties, sākumā pat reizi mēnesī. Dažreiz izmantojām spoguļošanās metodes, citreiz vienkārši papļāpājām vai paballējāmies. Tad dažus gadus bija pārtraukums, bet tagad atkal satiekamies. Pārrunājam, kā kuram iet, paspoguļojam, uzskaņojam sevi veiksmei.
Šī metode nav panaceja, bet, ja meklē iespēju, kā labāk justies, dzīvot mierīgāk un vieglāk, to ieteicams apgūt. Spoguļošanas iemaņas noder ikdienā, darbā, attiecībās un pašrealizācijā. To izmantoju, arī veidojot izrādes.
Kādreiz tapa dokumentāla izrāde ar jauniešiem, tas bija Dānijas projekts, ko veidojām sadarbībā ar Dailes teātri. Jutu, ka no šiem jauniešiem nevaru panākt vēlamo rezultātu. Meklēju jaunus piegājienus un neviļus sāku izmantot spoguļošanu, runāšanu aizvērtām acīm. Viss izdevās daudz interesantāk, jauniešiem talkā nāca iztēle, fantāzija. Šo metodi esmu izmantojis arī Limbažu teātrī, kur darbojos ar amatieriem. Spoguļošana atraisa radošumu, vieglāk ieraudzīt savu tēlu, izrādi kopumā.
Kad man piedāvāja spoguļošanas moderatoru mācības, piekritu, jo šķita interesanti izmēģināt sevi šajā jomā. Biju mazliet iedrošināts, ka man izdodas. Vēlāk gan spoguļošanas kustība nedaudz apstājās, jo Aija Brūvere aizbrauca uz Austrāliju, bet Andis Geste devās uz Angliju, arī Pēteris Draguns ar to nenodarbojās. Paliku viens, kā smejos, jaunais un perspektīvais. Pēc tam arī es spoguļošanu liku malā, jo valsts darbs paņēma daudz laika. Tagad esmu atsācis, vadu savas grupas. Patlaban strādāju mazliet citādi nekā toreiz, kad pats apmeklēju spoguļošanu, jo metode tiek attīstīta. Pamatprincipi gan nemainās.
Neesmu ne dakteris, ne psihoterapeits, ne psihiatrs. Es palīdzu iet cauri mežam, atrast ceļu, darbojos līdzīgi kā gids. Būdams moderators, esmu grupas vidū, izskaidroju noteikumus un skatos, lai tie tiktu ievēroti, taču nekādas pamācības nesniedzu. Padomi ir kategoriski aizliegti tāpat kā vērtējums – gan negatīvais, gan labais. Katrs pats ir gana gudrs, lai novērtētu sevi, ieliktu sev atzīmi.”
Ko Didzis ieguva
* Esmu veiksmīgs un kļūstu arvien veiksmīgāks, protams, pats pēc saviem kritērijiem.
* Uzlabojusies veselība.
* Jūtos mierīgāks. Manā dzīvē ienācis vieglums. Necepos, ja kaut kas nenotiek uzreiz.
* Mazinājusies nozīmība tam, kas kādreiz šķita ārkārtīgi svarīgs.
* Zinu savas sarkanās pogas, grābekļus, tagad jau laikus tos pamanu, varu paiet garām.
* Esmu apguvis jaunu nodarbošanos, vadu spoguļošanas grupas kā moderators.
36,6 °C konsultants ANDIS GESTE, psihoterapeits
