Pieredze grupā: Beidzot parunāju ar sevi 0
“Pirmajā seminārā teicu, ka gribu atkal iemācīties raudāt. To izbaudīju papilnam. Iemācījos palaist sevi vaļā, bet bija arī daudz citu ieguvumu,” stāsta Līga Šīrona. Viņa ir astroloģe, astroloģijas skolas Chronos dibinātāja. Zina daudz par zvaigznēm un dvēselēm, arvien vēlas ielūkoties arī savējā.
“Man bija diezgan sarežģīts posms attiecībās ar sevi. Domāju, ka noderētu palīdzība, taču zināju, ka man neder saruna viens pret vienu psihoterapeita kabinetā, labāka būtu grupas terapija. Par spoguļošanu biju dzirdējusi, vairāki paziņas to jau bija izgājuši, stāstīja par labiem rezultātiem. Mani pārliecināja tas, ka metodes autori ir izglītoti psihoterapeiti. Patika skaidrība, tas, ka zinu – spoguļošana turpināsies pusgadu. Psihoterapijā nekad nav zināms, cik daudz seansu vajadzēs, lai atrisinātu problēmu.
Pašlaik psiholoģiskas ievirzes terapijas aug kā sēnes pēc lietus, ir grūti atrast īsto. Turklāt nav jau vienas pareizās metodes. Uzskatu, ka jāklausa savām sajūtām – kura metode uzrunā, tā jāizvēlas. Uzticējos nosaukumam. Uzticējos Andim Gestem, kuru pazinu no astrologu brālības. Gribējās arī palūkot, kā tā spoguļošanās darbojas. Nedaudz baidījos, vai grupa spēs mani pārvārīt, jo esmu tāds ļautiņš, kas rok dziļi. Taču grupa izrādījās lieliska. Kļuvām draugi, pat vairāk – esam cits citam kā uzticības personas. Savstarpējās uzticēšanās līmenis ir ļoti augsts. Bieži vien par grupas biedru zinām vairāk nekā māte, dzīvesbiedrs vai draudzene. Man nav viegli atvērties dziļā līmenī, bet šajā grupā tas notika viegli un dabiski.
Uzticējāmies arī moderatoram, kurš vada semināru. Viņš prot izvest no situācijas, noturēt veselīgajā pusē. Reiz gāju arī individuāli runāties. Seminārā biju uzbridusi virsū dramatiskai situācijai, moderators palīdzēja saprast visu līdz galam.
Šī metode ir piemērotāka tam, kurš ir emocionāls, jūtīgs, kam būtiski lasīt citu noskaņojumu, sajūtas, meklēt zemtekstus. Es esmu tāda, taču pati savas sajūtas bieži vien mēdzu norakt. Spoguļošana ļāva beidzot parunāties pašai ar sevi!
Kad pirmoreiz devos uz semināru, pārdomāju, ko un kā teikšu. Bet, līdzko tiku uz tā dēvētās skatuves, aizvēru acis un sāku runāt, jau pēc pāris pirmajiem teikumiem spruka laukā domas un emocijas, par ko pat nebiju domājusi. It kā tās to vien būtu gaidījušas, ka izteikšu skaļi. Piepeši nāca šī plūsma, smaga un nopietna, cēla gaismā traumatisku bērnības notikumu.
Spoguļošanās ļāva man salikt kopā dzīves faktus ar to, kādu nospiedumu tie manī atstājuši. Ja nosaucu vārdos savas sāpes, izrunāju tās, it kā pārrakstu savu scenāriju, tas ļauj mazināt pārdzīvojumu, dzīvot kļūst vieglāk. Kad uz skatuves runāja cits, vienlaikus ieklausījos sevī, kas tajā brīdī atnāk vaļā, uzjundās.
Grupā bija kāda sieviete, kuru bērnībā mamma bija pametusi slimnīcā, viņa par to uzzināja tikai pieaugušā vecumā. Savukārt man ir adoptēta meita. Es paņēmu bērnu, bet viņa ir šāds bērns. Mums savilkās daudzas paralēles, ļoti rezonējām par šo tēmu. Tas palīdzēja gan viņai, gan man.
Semināros ik pa brīdim ķiķinājām, smējāmies un jautrojāmies, arī raudājām. Visi, pat mūsu grupas vienīgais puisis. Daudz runājāmies, dalījāmies domās. Gaisotni spoguļošanas grupā ir grūti aprakstīt vārdos, bet tā dod daudz vērtīga.
Grupa tiekas arī semināru starplaikos. Mums patika būt savā kompānijā. Pirms pusaudžu semināra vajadzēja pārlasīt kādu savas bērnības grāmatu. Mēs izvēlējāmies Zentas Ērgles Bez piecām minūtēm pieauguši. Satikāmies, lai pārrunātu izlasīto, bet nonācām pie būtiskiem pārspriedumiem par savu pusaudža laiku. Šī saruna mūs ļoti atvēra un saliedēja. Kļuvām daudz kas vairāk, ne tikai spoguļotāju grupa. Tiekamies joprojām.
Pirms pēdējā semināra bija uzdevums uzkāpt kādā kalnā, savas uzvaras virsotnē, un visiem kopā nofotografēties. Braucām uz Ogres Zilajiem kalniem, jo tur ir tornis, gribējām būt vēl augstāk. Vienai no grupas ir paniskas bailes no augstuma, viņa nekur nekāpj, bet grupas spēks ir varens, mēs viņu pierunājām! Viņa mums ļoti uzticējās, tāpēc bija gatava vismaz sākt un patiešām tika līdz pusei.”
Ko Līga ieguva
* Tā bija intensīva iepazīšanās pašai ar sevi.
* Tagad daudz vieglāk ar sevi sadzīvoju, vairāk ieklausos.
* Esmu ieguvusi jaunus draugus.
* Terapija ļāva ieraudzīt, kādas ir manas attiecības ar tuviniekiem. Sakārtojās iekšējās attiecības ar mammu. Ar vīru nonācām līdz pareizam lēmumam, ka vairs nevaram dzīvot kopā.
