Skatuve, kas atver dvēseli 0
Spoguļošanā ir divas darba metodes – rezonanse un skatuve. Skatuves laikā viens no grupas stāv it kā uz skatuves un stāsta par savu situāciju, problēmu, sajūtu, sapni, nodomu vai projektu. Kā jau minēts, tas notiek ar aizvērtām acīm. “Nereti jau pēc pusstundas viss šķiet izrunāts, bet tad tikai sākas! Pusotrā stundā patiešām var izrunāt visu dvēseli,” pasmaida Andis.
Pārējie grupas dalībnieki ir klausītāji. Dzirdot stāstījumu, viņi ieklausās savās sajūtās, saskata savus tēlus.
“Atslēgas vārds ir noskaņas. Kādas noskaņas manī rodas brīdī, kad otrs stāsta. Saistībā ar šīm noskaņām tālāk jau fantāzija uzbur dažādas ainas, sāku redzēt savu stāstu. Pēc tam klausītāji sniedz atgriezenisko saiti, bet – un tas ir ļoti svarīgi – runā tikai par to, ko sajutuši, sapratuši, kas ar viņiem noticis skatuves stāsta laikā. Nedod padomus, neizsaka vērtējumus, runā vien par sevi,” uzsver moderators.
Taču stāstītājam tas ļauj saskatīt to, kā apkārtējā pasaule reaģē uz viņu un viņa situāciju, it kā ieraudzīt vairākus savus spoguļattēlus. Spoguļi ļauj saprast, saredzēt, sajust, kā paša domas, rīcība vai vēlmes izskatās citiem, un tas izraisa vērtīgas pārdomas.
Otra metode ir rezonanse, tā ir ļoti jaudīga, saistīta ar asociācijām. Grupa izvēlas kādu tēmu, piemēram, kā svinu svētkus, eju uz randiņu vai par to, ka trūkst naudas. Viens runā par izvēlēto tēmu, taču tikai vienu minūti. Tālāk jau citi rezonē stāstītajam, bet bieži vien pilnīgi nesaistīti ar tēmu. Atmiņa met laukā dažādas asociācijas. Notiek it kā failu apmaiņa starp grupas dalībnieku zemapziņām. Neviens nezina, kur šī asociāciju plūsma aizvedīs 45 minūtēs, kas atvēlētas rezonansei. Tas līdzinās saviesīgām sarunām pie galda – arī tās sākas par kaut ko vienu, bet noved pie visdažādākajām tēmām.
Vērtīgi tas, ka rezonanses laikā tiek uzrušināts kāds psihes apgabals, līdz ar to smadzenēs veidojas jaunas sinapses. Pēc semināra cilvēki arvien vēl turpina rezonēt, tātad efekts ir ilglaicīgs.
Trīs daļas un beigtās zivis
Spoguļošanā tiek iepazītas un sajustas arī tā dēvētās subdaļas – iekšējais pieaugušais, pusaudzis un bērns. Par katru iekšējo tēlu notiek seminārs. Nereti nākas iziet caur uguni un ūdeni, kamēr atrod savu pusaudzi un bērnu, noklausās katra bēdu stāstus.
Svarīgi, lai pēc semināriem visas trīs subdaļas savstarpēji harmonizētos. “Vienkārši runājot, lai mūsu iekšējais labais un ļaunais bērns būtu līksms, lai pusaudzis varētu nodot uz pilnu klapi un lai mūsu iekšējais pieaugušais spētu organizēt labu dzīvi,” piebilst Andis Geste.
Dienas, kad darbojas ar iekšējo pusaudzi, parasti esot jestras, “jo pusaudzis ir mūsu ekspansīvā daļa, kam vajag visu un uzreiz. Mūsu narcistiskā daļa, jo pusaudzis barojas no apbrīnas. Ja šajā vecumā biji pelēkā pele, dzīves laikā var rasties lielas nobīdes. Ja ilgstoši biji nospiests, iekšējais pusaudzis var sabotēt un atriebties, pat novest līdz nelaimei.”
Pusaudžu seminārā strādā arī ar tā dēvētajām beigtajām zivīm. Katrs tiek aicināts uzlikt uz papīra to, ko gribējis, bet nav īstenojis. Tās ir beigtās zivis. Kāroja iemācīties spēlēt ģitāru, pat nopirka instrumentu, taču tas nostāvēja stūrī un pārklājās putekļiem. Gribēja kļūt par balerīnu vai iegūt autovadītāja tiesības, bet – nekā! Ja beigto zivju daudz, psihe vairs nepieļauj jaunus projektus. Cilvēks vairs nezina, ko dzīvē vēlas, nerimst tukšuma sajūta.
Beigtās zivis ir nesušas ciešanas, un par tām sevi sodām. Taču būtu nevis jāpārmet, bet gan jāatalgo sevi. Spoguļošana to māca. Arī nejust vainu, jo tā ir mežonīgs enerģijas vampīrs.
Semināru starplaikā grupa turpina sazināties, parasti virtuāli, feisbukā, kur izveido slēgtu grupu. Notiek arī īstas tikšanās, piemēram, lai pārspriestu uzdevumus. Pirms pusaudžu semināra uzdod lasīt atbilstīgu literatūru – Remarka Trīs draugus, Selindžera Uz kraujas rudzu laukā vai Zentas Ērgles grāmatas, jo tajās iespējams just pusaudžu enerģiju. Savukārt pirms semināra par iekšējo bērnu jāskatās multfilmas, jāmācās dzejolītis, šādi atsaucot sevī bērnu dienu sajūtu.
Spoguļošanā nevienam nenodara pāri. Iespējams, nākas daudz skaudrāk ieraudzīt savu dzīvi un personību, bet no tā psihiskas kaites nesaasinās un jaunas nerodas.
Ko iespējams spoguļot? Iekšējos konfliktus. Veselības problēmas, ja tās saistītas ar sajūtām, psihosomatiskām izpausmēm. Arī idejas vai projektus. “Nākt pie spoguļotājiem ir izdevīgi. Piemēram, nospoguļo iecerēto projektu, bet klausītāju spoguļattēls ļauj saprast, ka tas diez vai izdosies. Tātad var ietaupīt spēkus un naudu,” – tā Andis Geste.
