Ilustrācijā izmantoti foto no Shutterstock

Spoguļojam sevi un citus. Uzzinām vairāk par pašizaugsmi speciālā psiholoģiskā grupā 0

Aizver acis un sāc!

Reklāma
Reklāma

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Pirmoreiz dzirdot vārdu spoguļošana, aizdomājos par skaistumkopšanas niansēm, taču tā izrādās vērtīga metode, ar ko izzināt un sakārtot sevi. Kā tā darbojas un ko spēj dot – pārliecināmies savdabīgā eksperimentā. Tā dalībnieki jau izmēģinājuši spoguļošanu pusgada garumā, tāpēc dalās savās atklāsmēs un pārdomās.

“Spoguļošanu mēs mēdzam dēvēt par pašizaugsmi grupā. Spoguļojot citam citu, ikviens palīdz pats sev – stiprina un attīsta to, kas katrā ir lielisks,” uzsver Andis Geste, viens no integratīvās spoguļošanas metodes izveidotājiem un aizsācējiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Metodi radījuši trīs psihoterapeiti – Aija Brūvere, Andis Geste un Pēteris Draguns. Katrs no viņiem savulaik pārstāvēja atšķirīgu terapijas virzienu. Viņi sanāca kopā, lai meklētu kaut ko līdzīgu psihoterapijai, bet bez tā dēvētās pārneses. Tātad, lai psihoterapeits nepārnestu uz klientu elementus no savas uzskatu sistēmas un jūtu pasaules, kā nereti mēdz notikt klasiskajā psihoterapijā.

Tika prātots par grupas modeli, tādu kā pašpalīdzības sistēmu. Viņi vēlējās arī izmantot spoguļneironu fenomenu. Ir atklāts, ka mūsu organisms ar īpašām smadzeņu šūnām, ko dēvē par spoguļneironiem, spēj atšifrēt cita cilvēka nolūkus un atspoguļot to atbildes reakcijās. Spoguļneironi ļauj it kā iejusties otra ādā. Caur tiem nolasām cits citu, mācāmies. Spoguļneironu darbība cieši saistīta ar zemapziņā uzkrāto pieredzi, kuras vākšana sākas uzreiz pēc piedzimšanas. Pasaules zinātnieku aprindās gan joprojām diskutē, vai šādi spoguļneironi vispār pastāv un kas ir šīs struktūras. Tomēr daļa tos ir atzinuši un izmanto savā darbā.

“Piepeši vienā burvīgā dienā, pārspriežot un meklējot dažādas versijas, viens no mums aizvēra acis un sāka kaut ko stāstīt. Konstatēja, ka, šādi runājot, izprātotie jeb iestudētie teksti drīz vien beidzas un sākas cits stāstījums, brīvs domu plūdums. Jo ilgāk runā, jo dziļāk tver. Pamatojoties uz šiem novērojumiem, izstrādājām tā dēvēto skatuvi. Viens stāsta ar aizvērtām acīm, citi grupas dalībnieki klausās, un cits citu nospoguļo,” skaidro Andis Geste.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.