Olafs Zvejnieks: Spļaudīšanās un deguna urbināšana no agrāk nicināmām pārvērtušās par cildenām nodarbēm 13
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar zināmu ironiju var vērot, kā rīcība, par kuru mani savulaik bērnudārzā rāja un centās atradināt, tagad kļuvusi par pozitīvi vērtētu sabiedrisko normu. Runa ir par spļaudīšanos un deguna urbināšanu jeb Covid-19 analīžu nodošanu, kas no agrāk nicināmām tagad pārvērtušās par cildenām nodarbēm, ar kuru palīdzību sabiedrība tiek pasargāta no gadsimta ligas.
Saistībā ar iedzīvotāju pausto neizpratni par Covid-19 antigēnu paštestu izdales kārtību, valdošā koalīcija tomēr izlēma, ka Covid-19 ātro paštestu izmantošana būs brīvprātīga. Man gan aizdomas, ka ne mazāku lomu šāda lēmuma pieņemšanā spēlējis tas fakts, ka, nosakot paštestu izmantošanu par obligātu uzņēmumos un sabiedrībā, valdībai tie būtu arī jāapmaksā, bet par brīvprātīgām darbībām jāmaksā nav.
Jāatgādina, ka valdības ieskatā plašāka Covid-19 antigēnu paštestu ieviešana ir viens no drošības pasākumiem, kas palielinātu Latvijas iespējas laikus atklāt saslimstības uzliesmojumus.
Līdz šim valdības noteikumi paredzēja, ka no 6. decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem būtu jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot Covid-19 antigēna paštestus – tieši tāpat kā tas notiek šobrīd skolās. Šī prasība attiektos uz visiem darbiniekiem – gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem, gan jau pārslimojušajiem.
Pret obligātās testēšanas uzstādījumiem iebilda darba devēji. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauda, ka klātienē strādājošo darbinieku Covid-19 testēšanai jābūt paša uzņēmuma darba drošības protokola sastāvdaļai, nevis valdības noteiktam obligātam pienākumam – tātad arī pašam uzņēmumam jālemj, kur, kā un vai vispār to pielietot.
Turklāt LDDK norādīja, ka nav arī skaidra plāna par to, kā nodrošināt obligāto testu pieejamību uzņēmumiem. Valdības izsludinātā paštestu iepirkuma konkursa uzvarētāji viens pēc otra izstājas no sacīkstes, atsakoties slēgt iepirkuma līgumu. Tādēļ darba devēji visai pamatoti norādīja, ka vispirms jābūt izstrādātai konkrētai sistēmai, jāgarantē savlaicīga testu piegāde un jābūt skaidrām vadlīnijām, kā šo procesu organizēt, ja šādu prasību tomēr ievieš.
Saskaroties ar šiem izaicinājumiem, valdība pieņēma Zālamana lēmumu – ar viena vārda nomaiņu Ministru kabineta lēmumā atrisināt visas problēmas.
Proti, nomainot vārdiņu “obligāti” pret vārdu “brīvprātīgi”, problēmas atrisinās kā ar burvju nūjiņas mājiena palīdzību – valdībai vairs nav jāatbild par testēšanas sistēmas radīšanu – testu piegādēm, testēšanas organizēšanu, rezultātu reģistrēšanu un pārbaudi, nodoto testu savākšanu un nogādi laboratorijās un rīcību, kas tiek darīts, atklājot pozitīvus testu rezultātus.
Par visu to, kas valdības ieskatā ir “viens no drošības pasākumiem, kas palielinātu Latvijas iespējas savlaicīgi atklāt saslimstības uzliesmojumus”, tagad atbild uzņēmēji paši un valdībai arī nekas jāmaksā nav, jo testēšanās ir brīvprātīga, bet par brīvprātīgām lietām valdībai jāmaksā nav – tā Latvijas televīzijai norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Neatbildēts paliek tikai jautājums par to, kā var būt brīvprātīgs drošības pasākums, kuram saskaņā ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa izteikumiem tiek piešķirta tik liela loma cīņā ar pandēmiju. Darba devējiem pašiem jāizstrādā arī kārtība, kā notiek šī testēšana, kā tiek fiksēti un kontrolēti rezultāti, kāda būs rīcība pozitīvu testa rezultātu konstatēšanas gadījumā.
Cik var noprast, ar to lēmuma daļu, kas ļauj uzņēmējiem brīvas rokas paštestu izmantošanā, uzņēmēju organizācijas ir mierā. Daļa darba devēju jau tagad pēc nepieciešamības veic darbinieku testēšanu, meklējot tam papildu līdzekļus savos budžetos.
Pašlaik katram darbiniekam ir pienākums, ierodoties darba vietā, rakstveidā apliecināt, ka tam nav saslimšanas pazīmju vai nav pienākuma ievērot mājas karantīnu vai pašizolāciju, šajā sakarā skaidro LDDK.
Tomēr lēmuma sadaļa par to, ka valsts šos paštestus neapmaksās, tas būs jādara uzņēmējiem pašiem, radījusi jūtamu vilšanos – LDDK iepriekš skaidri norādīja, ka “nevajadzētu radīt papildu slogu ar jaunām obligātām prasībām, bet gan radīt atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu vismaz valsts apmaksātus testus”.
Gluži tā nenotika, līdzīgi kā ar Ziemassvētku vecītim sūtīto vēstuli ar vēlamo dāvanu sarakstu – ne visas vēlmes piepildās. Jācer, ka Ziemassvētku vecītis ir attapīgs vīrs un šogad pratīsies ielikt dāvanu maisos pa pāris desmitiem paštestu – lai varam spļaut visi kopā.
