SPKC: puse iedzīvotāju brīvo laiku pavada lasot vai skatoties televizoru 0
Pusei Latvijas iedzīvotāju iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids ir lasīšana un televizora skatīšanas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
33% Latvijas iedzīvotāju brīvo laiku pavada fiziski aktīvi.
Pasaules Veselības organizācijas ieteikto fizisko aktivitāšu norma pieaugušajiem ir 150 minūtes nedēļā, kuru gan izpildot tikai 15%.
SPKC ir izdevis vairākus informatīvus materiālus, secinot, ka Latvijā cilvēki par maz kustas, un sniedzot ieteikumus. Centrs aicina par pusstundu samazināt laiku pie televizora, datora, ēdamgalda, automašīnā, to izmantojot fiziskām aktivitātēm – staigāt, braukt ar velosipēdu, peldēt, vingrot vai spēlēt sporta spēles. SPKC iesaka noiet kājām 10 000 soļu jeb septiņus kilometrus, izmantot kāpnes, līdz trešajam stāvam uzkāpjot ik dienu piecas reizes, kā arī vismaz 30 minūtes dienā iet ātrā solī, kas aizstāšot piecus kilometrus automašīnā.
Jau ziņots, ka SPKC un Veselības ministrija iepazīstināja ar pasākumiem, ar kuriem plānots panākt izrāvienu veselības jomā un 2065.gadā sasniegt mērķi kļūt par veselīgāko tautu pasaulē.
Starp pasākumiem ir arī par divām nedēļām īsāks brīvlaiks skolēniem uz veselības mācības rēķina, panākt, ka Latvija kļūst par pasaulē pirmo nesmēķējošo valsti, kā arī atalgot tos iedzīvotājus, kas izpilda ārstu norādījumus un rūpējas par savu veselību.
Prezentētā Latvijas veselības platforma balstās četros stūrakmeņos – pareizs uzturs, atkarību apkarošana, tautas sports un kustības, slimību profilakse. Katrai platformai būs savs rīcības plāns un konkrēts finansējums, un to pamatā plānots īstenot par Eiropas naudu.
Vidējais paredzamais mūža ilgums 2013.gadā Latvijā bija 74 gadi, bet plāna realizācijas gaitā šo rādītāju katru gadu uzlabotu, līdz 2065.gadā tiktu sasniegti 90 gadi. Veselīgi nodzīvotie mūža gadi 2012.gadā sievietēm bija 59 gadi, vīriešiem – 55, bet 2065.gadā vēlamais rezultāts būtu 75 gadi.
Veselības ministrija un SPKC vēlas panākt situāciju, lai 2065.gadā 75 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs ir apmierināts ar dzīvi, savu veselību vērtē kā labu, strādā nepilnu darba laiku, ir sociāli aktīvs, nav ierobežojumu ikdienas aktivitāšu veikšanai, ikdienā ir fiziski aktīvs.
Savukārt 90 gadu veca Latvijas iedzīvotāja portrets būtu šāds: pozitīva attieksme pret dzīvi, spēj pats sevi aprūpēt, ikdienā komunicē ar ģimeni, kaimiņiem, sociālo darbinieku, nav būtisku ierobežojumu ikdienas aktivitātēm, ikdienā ir fiziski aktīvs, turpina uzturēt kādu savu hobiju.
